Jūs vajā The Ghost Face, kurš ir slepena Slepenā slepkava, spējīgs sekot saviem upuriem un klusi pielavīties, izmantojot savu spēju Night Shroud. Skartie izdzīvojušie jutīsies neaizsargāti un neinformēti par viņa klātbūtni, un viņiem būs jāizmanto visa sava uztvere un apziņa, lai pasargātu sevi no viņa tuvošanās.

Danny Johnson, zināms dažiem kā Jed Olsen, paņēma laikrakstu no virtuves letes: tas bija nedēļu vecs, bet viņa seja bija pirmajā lapā, graudaina un iedobta. Tā bija viena no tām tveicīgajām Floridas pēcpusdienām, kad karstums un mitrums caurstrāvoja visu virtuvē, liekot viņam svīst, stāvot uz vietas. Viņš noslīdēja mitrā krēslā, lai lasītu. Šim rakstam labāk būtu jābūt labam — viņa darbs Roseville bija bijis izcils. GHOST FACE PAZŪD 1993. gada 18. jūnijs

No pirmā acu uzmetiena Džeds Olsens bija pieticīgs un entuziastisks brīvmākslinieks ar pieredzi dažādos mazos laikrakstos. Roseville Gazette darbinieki novērtēja, cik vieglprātīgs un godīgs viņš šķita, un tāpēc viņš tika uzskatīts par svešinieku ne vairāk kā piecas minūtes pēc viņa intervijas sākuma:

"Džeds ātri pamanīja galveno redaktoru telpā, plaši pasmaidīja un cieši paspieda roku, un runāja par labajām vecajām amerikāņu vērtībām. Un viss — viņš bija iekšā." —Bijis Roseville Gazette līdzstrādnieks

Olsen nekad neattaisnoja savu neregulāro karjeras ceļu, kas līkločos vijās starp vairākām mazām pilsētiņām no Jūtas līdz Pensilvānijai. Nebija nekādas iepriekšējo darbu pārbaudes. Viņam bija pieklājīgs portfolio un laba attieksme, un viņiem nekavējoties vajadzēja līdzstrādnieku.

ROSEVILLE SLEPKAVĪBAS

Olsen bija strādājis laikrakstā piecus mēnešus, kad sākās Roseville slepkavības: upuri no jauniem līdz veciem, sadurti nāvē savās mājās. Saskaņā ar ziņojumiem upuri šķita izvēlēti nejauši, tomēr slepkava pārzināja mājas. Vairāki durti ievainojumi liecināja par personisku motīvu. Nekādas DNS pēdas netika atrastas. Vietējā policija bija apjukumā: slepkavības tika veiktas ar niknumu, kas līdzinājās kaislību noziegumam, tomēr auksti iepriekš pārdomātas.

Slepkavam arī patika sekot saviem mērķiem. Divi upuri bija ziņojuši, ka dažas dienas pirms nāves viņiem pa ceļam mājās sekojis tumšs tēls. Slepkava viņiem sekoja no Walleyes, maza bāra Roseville ziemeļos, un fotografēja viņus mājās, meklējot iespēju iekļūt. Viņš varēja vērot vienu un to pašu upuri nedēļām ilgi, rūpīgi reģistrējot viņu ieradumus un rutīnu. Kad viņš sajuta vēlmi nogalināt, viņš apmeklēja neaizsargātāko upuri savā sarakstā un klusi ielauzās mājā.

Viss personāls strādāja pie Roseville slepkavību stāsta. Olsenu bieži sūtīja intervēt upuru ģimenes un nodot oficiālos policijas paziņojumus. Tolaik neviens nezināja, ka viņa iesaistīšanās palielināja galīgo upuru skaitu.

GHOST FACE

Panika pieauga Roseville, kad Olsen publicēja video ar kapucē tērptu tēlu, kas naktī ielaužas mājā. Maskētā seja, balts izplūdums tumsā, uz sekundi uzlūkoja kameru, pirms pazuda iekšā. "The Ghost Face Caught on Tape" bija iegūtais raksts, ko sarakstīja Olsen. Tolaik viņš šķita lepns par savu darbu, baudot, kā visa pilsēta baidās no viņa spoku stāstiem.

Dažas nedēļas vēlāk Olsen atstāja zīmīti uz sava darba galda un pazuda:

"Ceru, ka tev patika mani stāsti — man patika tos atdzīvināt. Neuztraucies, es vēl neesmu pabeidzis." —Džeds Olsens

Roseville tiesībsargājošās iestādes joprojām atsakās komentēt, kamēr Džeds Olsens paliek brīvībā.

Denijs pasmaidīja, izraujot rakstu no laikraksta. Kad izmeklēšana sāka norādīt uz viņu, viņš sakrāva somas un ātri atstāja Roseville.

Viņš piecēlās, un lipīgais krēsls vilka viņa ādu. Smacējošs mitrums viņu apņēma, kad viņš iegāja guļamistabā. Kondensāts pilēja uz maza, aizsvīduša loga, kamēr atlupušas tapetes gabali nokara bez spēka. To ziedu raksts bija pārklāts ar šausminošām fotogrāfijām un laikrakstu virsrakstiem. Denijs piesprauda nedēļu veco rakstu virsū saplosītu galvas ādu attēlam. Viegla bada dūriens viņu pārņēma, un viņš prātoja, kad bija ēdis pēdējo reizi. Vai tas bija šorīt, mazgājot savu un drēbes? Vai arī tas bija pagājušajā naktī, pēc tam, kad bija sekojis tai meitenei pa ielu? Viņš nevarēja skaidri atcerēties.

Sperot soli atpakaļ, viņš apbrīnoja savu darbu uz sienas. Viņa prāts aizklīda, atceroties visus rakstus, ko bija rakstījis, stāstus, ko bija plānojis, un ainas, ko bija atdzīvinājis.

Viņu pāršalca tirpas. Ledains vējš pārvērta guļamistabas mitrumu necaurspīdīgā, salstošā Miglā. Sieviete iekliedzās. Zem viņa kājām čaukstēja nokaltušas lapas. Viņš pasmaidīja gaidīšanā.