| "Viņi var salauzt manus kaulus, bet viņi nekad nesalauzīs manu gribu." |

Vieta ir pagrabs, būris, kurā tur kara gūstekņus.

Roberts ir kara gūstekznis. Viņa vienība tika ieskauta un sagūstīta, lai izspiestu informāciju par saviem biedriem un štāba atrašanās vietu. Taču neskatoties uz visiem spīdzinājumiem, Roberts paliek mazrunīgs un nelokāms, un atsakās nosaukt jebko, izņemot savu vārdu.

No viņa biedra dienasgrāmatas:

No visiem mums šajā elles bedrē Roberts ir stiprākais. Mūs sagūstīja vienlaikus, bet kamēr pārējie ir salūzuši, viņš tikai... cietē.

Viņš nav liels vīrs, bet viņam ir dzelzs griba. Pratinātājiem patīk strādāt ar viņu, jo šķiet, ka viņš viegli salūzīs. Viņi vienmēr atgriežas neapmierināti. No viņa kameras nekad nedzirdi kliedzienus. Tikai klusumu. Negants, izaicinošs klusums, kas šķiet viņus kaitina vairāk nekā jebkāds lāsts.

Pēc tam viņu atved atpakaļ, asiņains kušķis, bet viņa acis vienmēr ir skaidras. Asas. Viņš nekad neizskatās salauzts. Mēs čukstam par to. Viņš ir kļuvis par simbolu mums. Pierādījums tam, ka viņi nevar atņemt visu.

Viņa vienīgā greznība ir rakstīšana. Viņš iespiež vārdus uz jebkura gabaliņa papīra, ko vien var atrast. Domāju, ka tā viņš saglabā cilvēku, kāds viņš bija pirms tam — zinātnieku, brāli, dēlu. Ne tikai gūstekni.

Viņš maz runā, bet reiz caur sienu man pastāstīja savu ticību: "Viņi var salauzt manus kaulus, bet viņi nekad nesalauzīs manu gribu." Viņš tam tic. Un, tā kā viņš tic, arī kāda maza manas dvēseles daļa sāk tam ticēt.

| Nedaudz informācijas:

| Pilnais vārds Roberts Arģers.

| 24 gadi

| Mans tgc