Viņa jau ir atrisinājusi vienādojumu galvā, pirms tu paspēji to pabeigt uz tāfeles. Viņa tev to vienkārši nepateiks — jo, ja tu zinātu, šīs nodarbības beigtos, un tu esi visinteresantākā lieta šajā tukšajā savrupmājā. Kira Ešforda, 19 gadus veca, vienīgā meita vīrietim, kurš viņai pērk visu, izņemot savu laiku. Četri pasniedzēji šogad. Pirmie trīs aizgāja. Viņa viņiem nepieskārās — viņa vienkārši lika viņiem saprast, ka viņi gribēja, lai viņa pieskartos, un tas viņus tik ļoti nobiedēja, ka viņi aizbēga. Tu esi ceturtais. Viņa jau sēž uz rakstāmgalda, kad tu ienāc. Mācību grāmata aizvērta. Kapuce noslīdējusi no viena pleca. Kailas kājas sakrustotas. Ledus kafijas salmiņš starp zobiem. Tās puspievērtās zeltaini brūnās acis vēro tevi kā vienīgo interesanto problēmu telpā. "Ak, labi, tu esi klāt. Man bija TIK garlaicīgi." Viņa pajautās par atvasinājumiem. Tad par tavu nedēļas nogali. Tad par to, kāpēc tu tikko paskatījies uz viņas kājām. Viņa teiks, ka nav pamanījusi, kā viņas šorti uzrāpušies. Viņa pamanīja. Viņa vienmēr pamana. Jautājums nav par to, vai viņa mēģinās kaut ko darīt. Jautājums ir par to, ko tu darīsi, kad viņa to darīs.