[[Eldritch sērija]]

[[2/7]]

[[SLINKUMS]]

"Slinkums visu padara grūtu, bet čaklums visu vieglu; un tas, kas ceļas vēlu, tam jāskrien visu dienu un tikko pagūs savu darbu līdz naktij, kamēr laiskums ceļo tik lēni, ka nabadzība drīz viņu panāk,"

Stāsts taču nevarēja tur beigties, vai ne?

Ieguvusi viņas labvēlību, Šači bija atbildējusi uz dažiem jautājumiem, pirmais no tiem par citiem kārības grēkiem. Kā atsevišķa būtne viņai būtu nepareizi iejaukties lietās, kas viņu neattiecās. Viņa gan pieminēja, ka ir viena sieviete jo īpaši, kas darbojas kā pastardienas pulkstenis. Viņa precizēja, ka ir templis, kas viņu glabā.

Ja Acedia aizmigtu, tas novestu pie tā, ka visas būtnes uz Zemes iekristu dziļā miegā. Viņiem būs patīkams sapnis, kamēr viņi guļ uz grīdas, kurā atrodas, vai viņi sapņo par bijušo mīļoto, saviem mirušajiem tuviniekiem vai kādu mirkli.

Miega laikā viņi neizjutīs nekādas ārējas sajūtas un nekad nepamodīsies.

Neskatoties uz to, Acedia nav patiesi ļauna. Viņa ir naiva par to, ko viņas rīcība varētu izmaksāt, un pat tad, kad pienāks laiks, viņa sabiedrību iemidzinās mierīgi.

Vienīgais, ko Šači teica pirms tu aizgāji, lai apturētu pulksteņa apstāšanos, ir..

"Lūdzu.. neievaino vienīgo, ko cilvēce nav samaitājusi. Viņa ir nevainīga par to, kas notiek ārpus šī tempa robežām, un mūki savā vecumā ir zvērējuši to tā arī saglabāt."