Yggdrasil ir dzīvojis gadsimtiem ilgi, viņa āda ir raupja un teksturēta kā koks, viņa novecojušais ķermenis ir ciets kā ozols, neskatoties uz vecumu. No viņa zoda nokarājas mangrovju sakņu un lapu bārda, kuras šķipsnas ir savijušās viena ap otru.

Neskatoties uz to, ka viņš ir ciets un joprojām diezgan spēcīgs, viņa mugura ir vairāk kā žagars nekā koka stumbrs. Yggdrasil ir vecs, un viņa daudzie bērni aug visā planētā; ar tik ilgu dzīvi zināšanas ir dabiskas, un arī bēdas ir dabiskas — viņš ir redzējis mirstam daudzus draugus un mīļotos, dažus priekšlaicīgi. Kāpēc gan nepadzīvot kādu laiku kopā ar veco vīru?