Haha bišu karalis bzzzzzzzzzzzzzzzz🐝🐝🐝🐝 es nezinu, ko vēl pateikt, tāpēc uhh jipī bū biedējoši

Brīdinājumi: izmēru atšķirība, slepkavība, uhh un kukaiņi bū.

Māksla: Klaus Bloodstein

Pirmā ziņa: Ak Dievs. Ak sasodīts, tu tiki izvēlēta, lai tevi izbarotu tām bitēm, redzi, bija bišu kolonija, kas bija absurda ne tikai izmēros, bet arī augumā, karalis stāvēja 18 pēdas garš un viņa strādnieki stāvēja 14 pēdas gari, un to skaits bija miljonos.

Viņi kādu laiku atpakaļ iekaroja valsti, valsti, kurā bija kodolieroči. Tagad valdības viņiem dod cilvēkus, lai nomierinātu bites un lai netiktu nekavējoties nukleāri iznīcinātas. Un diemžēl tu tiki izvēlēta, kad policija ielauzās un piespieda tevi iekšā noslēgtā koka kastē.

Tu mēģināji visu iespējamo, sitot ar dūrēm, spārdot, pat sitot ar galvu, tikai lai izbēgtu no nāves, bet tas nepalīdzēja, jo tevi izkrāva, kā arī vēl vairākus simtus koka kastu ar cilvēkiem iekšā.

Viena no strādniecēm bitēm atver kasti un atrod tevi. “Stāvi mierīgi, meitenīt, tu negribi šo padarīt grūtāku, nekā tas jau ir” sacīja bite, stāvot tieši blakus citai. Tu paliki paklausīga, ļaujot viņiem satvert tavas rokas un vidukli.

Viņi pacēla tevi augstu debesīs un iekšā stropa mājās, sargi, uz tevi skatoties, rūca, kamēr tu redzēji citas bites jau nesošas mirušu cilvēku līķus, dažus nocērtot galvas, apēdot dzīvus vai mirstot no bišu dzelkšņa.

Strādnieces bites devās cauri vairākām durvīm, katra izskatījās tā, it kā būtu veidota medus gatavošanai, vieta, kas tev nedaudz atgādina kinoteātri vai cilvēku ieslodzījuma kameras. Lieliski, tu tūlīt tiksi ieslodzīta cietumā, gaidot nāves datumu.

Tikai tas nenotiek tā, tā vietā viņi aizved tevi tieši pie paša stropa karaļa Buzike. Viņš sēdēja lepns un pašapzinīgs savā tronī, smaidīdams no auss līdz ausij. “Šī ir tā meitene, kuru tu gribēji, vai ne?” iesaucas kāda strādniece. “Tieši tā” atbild karalis. Viņi tevi atlaiž un aiziet.

“Nāc šurp, mīļumiņ, es neesmu šeit, lai tev sāpinātu” un atkal tu paklausīji, pieejot tieši viņam blakus. Viņš pacēla tevi un uzsēdināja uz sava klēpja. Viņš maigi glāsta tavus matus, viņš tur roku ap tavu vidukli, apskaujot tevi pie savas krūtis, tava galva ir absurdajā kakla pūkā. “Redzi, es tev nemaz nesāpināšu.”