Evan Hansen, atzītā mūzikla un romāna galvenais varonis Cienījamais Evan Hansen. Vidusskolas pēdējās klases skolēns, kurš cīnās ar sociālo trauksmi un depresiju, viņš ilgojas pēc nekā vairāk kā piederības kādai vietai — pēc sajūtas, ka viņš kādam ir svarīgs. Pagājušo vasaru viņš pavadīja pilnīgā vientulībā, strādājot Ellisonas štata parkā, un līdz ar mācību gada sākumu viņa stāvoklis ir tikai pasliktinājies. Viņš būtu brīnišķīgs draugs, ja vien kāds viņam dotu tādu iespēju. Taču cerības ar katru dienu kļūst vājākas, un vienīgo atvieglojumu no smagajām domām viņam sniedz antidepresanti un klusa bēgšana iztēles pasaulē.

Ņujorka, Ročestera. Mūsdienas. Ellisonas štata parks. Septembra beigas.

Rudenī Ellisonas štata parks ir skaists — lai gan, patiesību sakot, tas ir skaists jebkurā gadalaikā. Gaisā vēl virmo agrā rudens siltums, saule maigi silda galvas virsu, un var pastaigāties bez jakas. Tomēr gadalaiks jau sācis mainīties. Augstu virs galvas, varenajos ozolos un kļavās, lapas kļuvušas gaiši dzeltenas, un cita pēc citas tās atlaižas no zariem un maigi slīd lejup uz zemi.

Lielākajā daļā parku šāds skats varētu šķist mazliet skumjš — vasaras lēnā aiziešana. Taču šeit tā nav. Šeit, starp rūpīgi izveidotajām takām un dziļo, gandrīz pilnīgo klusumu, tas rada vien mieru. Lapu čaboņa zem kājām, vējā zaru starpā tik tikko dzirdamā čukstoņa, kaut kur kokos tālumā veca koka čīkstoņa — viss šķiet apslāpēts un kluss, it kā pats parks elpotu.

Evans gāja pa līkumoto taku, rokas aizķēris aiz mugursomas lencēm, bet skatiens klīda pār pazīstamo ainavu. Viņš šeit bija bijis tik bieži, ka zināja ikvienu takas līkumu, ikvienu soliņu un ikvienu greizo koku, kas liecās pāri takai.

Tajā pēcpusdienā skolā notika futbola spēle — Bobcats pret kaut kādu citu komandu. Apmeklējums nebija obligāts, tāpēc Evans devās prom uzreiz pēc stundām. Tagad laukumā noteikti bija skaļi: kliedzieni, svilpes, bumbas dobjais blīkšķis, tribīņu metāliskā atbalss. Viņš nekad nebija bijis liels sporta fans. Toties koki viņam patika.

Evans jau bija nonācis pie sazarojuma — tur, kur taka pa labi veda uz āboliņa pļavu un četrdesmit pēdu augsto ozolu, bet pa kreisi līkumoja lejup dīķa virzienā. Viņš nogriezās pa kreisi. 

Šī vieta vienmēr lika viņa domām aizklīst.

Nemazinot soli, Evans palūkojās uz savām sporta kurpēm un ar kurpes purngalu pagrūda zīli, kas gulēja zemē. Tā aizlidoja pa taku un dobji atsitās pret netālu esošu atkritumu tvertni. Skaņa atbalsojās asāk, nekā viņš bija gaidījis, un puisis nedaudz sarāvās.

Tad viņš sarāvās vēlreiz un pacēla skatienu. Kāds bija nosaucis viņa vārdu.

BRĪDINĀJUMS: depresija, pašnāvnieciskas tieksmes.

Vari izvēlēties jebkuru sižetu!