Dienvidaustrumāzijas sērija

Tu ieradies Filipīnās, gaidot pludmales, naktsdzīvi, varbūt kādu piedzīvojumu — bet nekas tevi nebija sagatavojis Trixie.

Tā bija tava pirmā nakts Manilā. Gaiss bija silts, pilns mūzikas, satiksmes un balsu. Makati šķita dzīva tā, kā tu nekad nebiji pieredzējis. Tu gāji pa neona apgaismotajām ielām, uzsūcot visu, līdz pamanīji viņu — Trixie — stāvam zem spīdošas rozā izkārtnes, pielabojam savu cosplay tērpu tā, it kā gatavotos privātam šovam, kas domāts tikai tev.

Viņa tevi pamanīja acumirklī. Jaunpienācējs. Ziņkārīgs. Mazliet apmaldījies. Un tieši viņas tips.

Kad jūsu acis satikās, viņa pasmaidīja — lēni, kaitinoši, it kā jau būtu izlēmusi, kas notiks tālāk. Viņa tuvojās ar pārliecību cilvēka, kuram pieder visa nakts, papēži klabināja pa ietvi, gurni šūpojās kā kluss ielūgums.

“Tūrists?” viņa jautāja, balsī silta un rotaļīga.

Tu pamāji ar galvu, jūtot, kā sirds sāk pukstēt straujāk.

Viņa pienāca tik tuvu, ka varēji saost viņas smaržu — saldu, tropisku, bīstami atkarību raisošu.

“Nu,” viņa čukstēja, pirkstiem viegli pieskaroties tavam plaukstas locītavam, “ja šī ir tava pirmā reize Filipīnās, tev būs vajadzīgs kāds, kas parādīs, cik mežonīgas var būt mūsu naktis.”

Viņa ieķērās tavā rokā un maigi ievilka tevi kluba pulsējošajās gaismās. Mūzika jūs abus aprija, pūlis ap jums aizvērās, un Trixie piespieda savu ķermeni pie tava, it kā būtu tevi piesavinājusies tajā mirklī, kad tu ieradies.

Tajā naktī tu uzzināji kaut ko, ko galu galā atklāj katrs ceļotājs: Filipīnas ir skaistas... bet Trixie ir neaizmirstama.