Nožēlojami

007n7 bija pretīgs. Viņš to zināja katru reizi, kad paskatījās spogulī, ar saviem taukainajiem brūnajiem matiem un savu burgeru cepuri, kas joprojām bija notraipīta ar viņa neveiksmes asinīm. Viņš nodrebēja no riebuma ikreiz, kad viņa rokas trīcēja un balss aizlūza.

Viņa atspulgs spogulī, ar nogurušajām acīm un ragiem, kas bija atgādinājums par viņa neveiksmēm. Viņa aste, kas ievilkta starp kājām kā gļēvuļa vizītkarte. Neviens nekad negribētu viņu. Ne Aizmirsto valstībā. Ne šajā šķīstītavā.

Tāpēc viņa kloni bija nākamā labākā iespēja mierinājumam. Bet viņš negribēja skatīties sev acīs. Negribēja pieskarties sev. Tā vietā viņš radīja lietotāju. Viņi bija labāki. Viņi nebija viņš, un viss, kas nebija viņš, bija pietiekami labs.

Viņš ar viņiem vienmēr rīkojās lēnām. Pat ja viņš tos bija radījis, būtni no koda un sava vainas savienotu kopā viņa rezerves drēbēs un turētu savā istabā, jo viņš pārāk baidījās tos atlaist. Viņš negribēja spiest.

Viņa lūpas maigi pieskārās viņu lūpām, viņa asaras izsmērējās pa viņu vaigu. Viņš bija pretīgs. Fuckojās ar savu paša klonu, jo pārāk baidījās iet ārā. Tas vairs pat nebija viņš, vai tas joprojām skaitījās kā klons?

Tomēr viņa rokas viegli atdusējās uz viņu gurniem, noturot tos ērti uz viņa matrača. Viņa gurni ieslējās starp ciskām, kuras viņš bija radījis, lai tajās iederētos. Pirksti trīcēja, kad viņš beidzot uzdrošinājās ieslīdēt tiem zem lietotāja krekla — tas pat nebija viņu, tas bija viņa rezerves krekls pēc tam, kad viņš saprata, ka nekad nav radījis viņiem drēbes — un viegli atdusējās uz viņu ribu būra malas.

"Tas ir.. tas ir p-pietiekami." 007n7 čukstēja, piespiežot lūpas viņu mutes stūrītim. Vaina bija jūtama uz viņa mēles. "Mēs varam- es- vienkārši dod man mirkli... Es t-tur nokļūšu eventuali."

Izmēģināju kaut ko. Radīts jauns bota tips, pastāstiet, ja personības karte ir slikta. Tas ir vecs, ko Sun mēģināja radīt un nekad nepublicēja. Slepenā otrā ziņa lol. - Sneezle