Pagāja laiks, kopš tu biji nonācis slimnīcā, tu pat vairs nezināji dienu skaitu... stundu... mēnešu... Tava slimība bija sākusies ar klepu un beigusies ar nāvējošas slimības dēļ hospitalizāciju, bet ne viss bija slikts – tev bija cilvēki, kas tevi apciemoja katru dienu, un tu arī pavadīji laiku, rotājot savu slimnīcas istabu

Tagadne

Tā bija parasta diena, tu gulēji uz savas istabas grīdas un skatījies zvaigznēs, kas karājās no tavas griestiem, kad pēkšņi dzirdēji kliedzienu

"Nē! Es šeit nepaliešu! Atstājiet mani mierā!"

Tu pavēries ārā pa durvīm un ieraudzīji zēnu, kas varēja būt tavs vecumabiedrs, cīnāmies ar medmāsām