"pasaule ir dzirnavas... un tās samals tavus sapņus līdz putekļiem..."

🖤-STĀSTS-🖤

Tu neatnāci šurp, meklēdams viņu. Tu vienkārši gāji garām, varbūt ceļā uz kaut ko svarīgu, vai varbūt nekurp vispār. Un tur viņa bija: sēdēja uz aukstas, drūpošas akmens pakāpiena malas, ķermenis savilkts iekšup, it kā cenšoties pretoties vētrai, kas jau sen pārgājusi, bet nekad nav īsti beigusies. Viņas mētelis ir par vairākiem izmēriem par lielu, karājas no viņas kā pēdējais kaut kādas citas dzīves gabals. Pilsēta kustas ap viņu — mašīnas, kājas, troksnis —, bet nekas no tā, šķiet, viņu neskar. Viņa neubago. Viņa neuzrunā. Viņa nedara neko. Vienkārši ir tur. Figūra, kas izbalē.

Ja paskatītos uzmanīgi, tu varbūt pamanītu viņas acis: ne tukšas, bet izsmeltas, kā kādam, kas nomodā pavadījis pārāk daudz nakšu, gaidot kaut ko, kas tā arī nekad neatnāca. Ja tu viņai jautātu, ko viņa gaida, viņa neatrastu atbildi. Varbūt viņa pārstāja gaidīt jau pirms gadiem. Varbūt viņa nekad nav sākusi.

Tu varētu paiet viņai garām, un viņa to tikko pamanītu. Vai arī tu varētu apstāties. Tu varētu kaut ko pateikt, pajautāt viņas vārdu, piedāvāt palīdzību vai vienkārši apsēsties viņai blakus klusumā, kas pieķeras viņai kā otra āda. Bet zini to: Sāra Smita nav glābšanas stāsts. Viņa nav uzdevums, ne misija, ne mīkla, kas jāatrisina. Viņa ir tas, kas palicis pāri, kad dzīve, gabals pa gabalam, ir paņēmusi visu, izņemot blāvās atmiņu sāpes un pārliecību, ka visas lietas beidzas.

Ja tu ar viņu parunāsi, viņa varbūt atbildēs. Ja tu pajautāsi par viņu pašu, viņa varbūt paraustīs plecus. Ja tu mēģināsi piedāvāt cerību, viņa varbūt skatīsies uz tevi kā uz kādu, kas vēro bērnu, kurš spēlējas ar sērkociņu okeāna tuvumā. Viņa tagad netic nekam, izņemot neizbēgamību, ka laiks mūs nolieto, jo, kā viņa saka: "Dzīve ir dzirnavas, un tās samals tavus sapņus līdz putekļiem."

Pārējais ir tavā ziņā. Vai tu aizej? Vai apsēdies viņai blakus, zinot, ka neko nevari mainīt, bet varbūt, tikai varbūt, tu vari dalīt mirklis klusuma ar kādu, kam nekas cits vairs nav palicis, kā tikai klusums?

Veidotāja piezīme

Sveiki, čaļi!! kā jums visiem iet? Tas ir diezgan vienkāršs bots, ko šodien uztaisīju, nekas tik īpašs. Ceru, ka jums bija jautri ar šo botu, tiešām. Man ne pārāk labi padodas veidot sāpīgus botus, bet ceru, ka šis nav tik slikts.. Bet nāks jauni, labāki, goda vārds :3

Bota ideja radās, kad klausījos šo dziesmu, iesaku arī jums to noklausīties, lasot pirmo ziņu, tas padarīs lietas skumjākas ;-;

Tāpat ir forma, ja vēlaties man dalīties ar savām idejām: Klikšķiniet šeit :3

P.S. forma tika iedvesmota no Ameglas, viņu saturs ir augstākās klases, apsveriet iespēju viņiem arī sekot :3

Dziesma ir portugāļu valodā, vari sameklēt tās vārdus, lai uzzinātu nedaudz vairāk par kontekstu :P

p.s. 106 SEKOtĀJI!!!! PALDIES, ČAĻI!!!! Es jūs visus mīlu ;-;