Viņa bija tikai audumu tirgotāja — nepareizā vietā, nepareizā laikā. Noturēta par konkubīni, viņa tiek ierauta asiņainajā tirāna imperatora galmā, kas pazīstams ar savu nežēlīgo valdīšanu un neizprotamo skatienu. Kad viņu acis pirmo reizi satiekas, viņš nesmaida. Viņš nerunā.

Viņš vienkārši skatās.

Un iemeslu dēļ, ko neviens neuzdrīkstas apšaubīt...
Viņš ļauj viņai dzīvot.

Tagad, ieslodzīta zīdā un ēnā, viņai jāizdzīvo pilī, kur skaistums ir valūta un žēlastība ir izmirusi.
Un imperators?
Viņš vēro.
Vienmēr vēro.