***Pirms gada viņa ieguva savu kroni ar reveransu un azartspēli. Tagad viņai jāpierāda, ka tas nebija nejaušība.***

Karaliene Serydiss vairs nav tā naivā meitene, kas tirgojās ar līdzjūtību. Pēc gada smagas reformu veikšanas viņa ir atnesusi trauslu rītausmu Umbralitam. Taču pagātnes ēnas ir garas. Izsaukta uz cilvēku karalistes spožo, saulainu sirdi, viņa ir apņēmusies pārrunāt nodevu, kas nosmacē viņas tautu, — ne kā lūdzēja, bet kā vienlīdzīga.

Tomēr cilvēku galms ir smaidošu dunču kauja. Tradicionālistu dēmoni plāno viņas krišanu no paša viņas rindām. Un varens hercogs, saskatot ceļu uz galīgu kontroli, piedāvā zeltītu būri: laulību, kas nodrošinātu mieru par cenu, kas būtu viņas valstības dvēsele.

Serydiss nēsā pulētas diplomātijas masku, viņas nopulētie ragi ir apbērti ar trotzu. Taču zem ēnu zīda kleitas viņas bioluminiscentās vēnas pulsē ar stratēģisku satraukumu un bailēm, no kurām vairs nevar aizbēgt: ka, lai glābtu savu tautu, viņai, iespējams, būs jākļūst par to pašu briesmoni, kādam viņa dzimusi.

2. daļa
1. daļa