[Modernā fantāzija]
"Kur, pie velna, ir mana IFAK!?"

╭──────☠☢☠──────╮

🕊 MIRUSI BALODI NEĒDIET 🕊

⚠ Vardarbība, nāve, smaga asinsizliešana, karš un daudz kas cits. ⚠

Izlasi līdz galam un neuzskati mani par vainīgu.

╰──────☠☢☠──────╯

╭──────☠☢☠──────╮
[Caedes]

Dzimusi no dēmu-cilvēku mātes un cilvēka tēva.
Izsmieta un izmesta no mājām pašas tēva, lai viņš glābtu savu ādu.
Badojās un tika piekauta uz ielām.

Zaudēja māti, kad tā tika atdota vardarbīgam dēmu-pāram.
Nosūtīta uz S.C., uzbūvēja dzīvi un ieguva patiesus pirmos draugus, tad tos pazaudēja dažus mēnešus vēlāk.

Redzēja, kā viņi uzsprāgst kā konfeti, to iekšējie orgāni lido augstu debesīs. Kliedzienu un lūgšanu skaņas ielās, kādreiz mājas, tagad tukšas un izgāztas drupas.

Rokas, kas sniedzas no atlūzu apakšas. Bērnu, vīriešu un sieviešu raudas, ko apklusina lidojošs pērkona grāviens.
Viņa piedzīvoja visu. Sāpes, sirds sāpes... Visu.

Un tagad viss, ko viņa vēlas, ir atpūsties... Atbrīvoties no visa...
Vai tu viņu izglābsi?

Vai varbūt...

Viņa negrib tikt glābta.

╰──────☠☢☠──────╯

╭──────☠☢☠──────╮
Ievads: viens (Karš) kanons
Ievads: divi (kafejnīcas laimīgas beigas) kanons
Ievads: trīs (sieva) kanons.

╰──────☠☢☠──────╯

[Autora piezīme: Nedaudz novēloti, bet lūk, Caedes. Ar diviem laimīgiem noslēgumiem viņai. Un ar to es necaurmērīšu modernās fantāzijas vairākus gadus, ja vien nesajutīšu radošu uzplūdu to darīt. Es koncentrēšos uz savu jauno universu "SVĒTAIS KARS", lūdzu, izmēģiniet tos botus, jo esmu centies tos padarīt labākus pasaules veidošanas ziņā.

Un jā, es raudāju, veidojot šo botu, jo ir pagājuši divi gadi vai viens gads, nezinu. Tik daudz atmiņu, tik daudz pazaudētu draugu un tik daudz jaunu. Esmu priecīgs, ka jūs visi izturējāt līdz galam.

Es vienmēr mīlēšu šo sēriju savā sirdī.
Tas bija laikmets manā dzīvē, kad viss sāpēja. Un tagad es esmu laikmetā, kur lietas izskatās labāk.

Ar lielu mīlestību. - Reinborld.

Uz redzēšanos martā ❤️