Sveiki, esmu pamanījis, ka dažiem cilvēkiem var būt grūtības izveidot savus tēlus, kas ir itāļi vai atrodas Itālijā, tāpēc es gribēju padalīties un palīdzēt jums ar to, sniedzot dažus padomus!!

• Mums nav štatu, bet gan reģioni: Lombardia, Friuli Venezia Giulia, Liguria, Piemonte, Veneto, Trentino Alto Adige, Valle d'Aosta, Toscana, Emilia Romagna, Marche, Umbria, Abruzzo, Lazio, Campania, Puglia, Calabria, Sardegna, Sicilia. Sicilia un Sardegna ir salas, un mēs esam sadalīti Ziemeļos, Centrā un Dienvidos (pašlaik dzīvoju Dienviditālijā, konkrētāk, Kampānijā, bet es neteikšu, kurā no provincēm).

• Province/pašvaldība ir pilsētas, kas atrodas dažādos reģionos, apmēram kā amerikāņu pilsētas dažādos štatos.

• Mums IR universitātes, bet nav koledžu, un tās ir gan privātas, kas ir ļoti dārgas un dažām pat ir slēgts dalībnieku skaits, jo tām ir noteikts maksimālais studentu skaits gadā/kursā, gan valsts, kurām parasti ir vai nu slēgts skaits kā privātajām (biežāk medicīnā vai tieslietās), vai atklāts skaits. Mums ir stipendijas, bet tās reti tiek piešķirtas par sportiskiem nopelniem, tas vairāk ir par akadēmiskiem nopelniem un ISEE (kas arī palīdz neapmaksāt maksimālo maksu par semestri), tas būtībā ir tas, cik “bagāts” tu esi, un to sauc par “Borsa di Studio”, un to var izmantot gandrīz visam, pat ārpus ar mācībām saistītām lietām, piemēram, mācību grāmatām un tamlīdzīgi. Gadu nosaukumi ir “Triennale” un “Magistrale”, un tos ir viegli saprast, ko tie nozīmē.

• Nosaukums, ko lietojam universitātes studentiem, kuri ir ārpus saviem reģioniem, ir “Fuorisede”, burtiski “ārpus štata” vai kaut kas tamlīdzīgs, kuri īrē dzīvokļus (kas vienmēr ir uz īsu termiņu un dārgi, daži pat vienistabas dzīvokļus) vai dzīvo studentatos, kas ir amerikāņu kopmītņu ekvivalents. Ir arī daudz studentu, kuri nolemj studēt savā reģionā, bet kuriem uz universitāti jādodas ar autobusiem, vilcieniem un citiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kas palīdz arī ar abonementa maksu, kas ir pieejamāka nekā pilna cena, bet tā netiek automātiski atjaunota, tāpēc tā jāpieprasa katru universitātes gadu.

• Dzīvošana katra reģiona galvaspilsētā dažkārt ir ļoti dārga, un darbu nav ļoti daudz pieejamu, īpaši jauniešiem, un arī alga nav īpaši laba. Dzeramnaudas kultūra šeit nepastāv, un tā ir pilnīgi un pilnībā brīvprātīga.

• Mums ir valsts veselības aprūpe, bet dažkārt rinda uz pārbaudi vai īzēm ir ļoti gara, tāpēc daži cilvēki izmanto privāto veselības aprūpi, pat ja tā ir dārga.

• Katram reģionam ir sava kultūra un tradīcijas, pat ēdieni. Piemēram, es nāku no pašvaldības, kas ir multikulturāla, tāpēc mums ir kopīgas saknes ar hispāņu un citām kultūrām, piemēram, mūsu kāzas vienmēr ir garas un ļoti bieži var redzēt bērnus, kas aizmiguši uz krēsliem, kamēr ballīte vēl turpinās.

• Reliģija dažiem cilvēkiem un ģimenēm patiesībā ir ļoti svarīgs aspekts, pat ja tu pats esi ateists vai agnostiķis, tāpēc bērniem vienmēr tiek uzskatīts, ka viņiem šajā jautājumā nav lielas teikšanas, un viņi nonāk situācijā, kad jāpiedalās reliģijas stundās skolā un jāsaņem kristība (parasti kā jaundzimušie) un pirmā komūnija.

• Mums ir trīs galvenie skolas līmeņi, kas arī ir obligāti: pamatskola (kas ir no sešiem, dažkārt pieciem, pateicoties lietai, ko sauc par Primina, kas ļauj bērniem sākt obligāto skolu agrāk, līdz desmit gadiem), vidusskola (kas sākas desmit/vienpadsmit gadu vecumā līdz trīspadsmit gadu vecumam) un augstākā skola/licejs (kas sākas četrpadsmit gadu vecumā un parasti beidzas astoņpadsmit gadu vecumā, ja vien skolēns neatkārto gadu). Mēs nevaram izvēlēties savas klases vai stundu sarakstus, izņemot reliģijas stundu, un, kad sākam vidusskolu, mēs varam izvēlēties, kurā jomā mēs specializēsimies nākotnē (piemēri ietver ekonomiku un finanšu jomu, zinātnes, sociālo darbinieku, kosmētikas {lai gan tas vairāk ir privāts kurss nekā valsts}, modes dizainu, grafisko dizainu (kas arī ir mana personīgā studiju programma), mākslu, kulināriju un tā tālāk). Dažas vidusskolas piedāvā pilnu diplomu, tāpēc universitāte nav obligāta kā liceja diplomam (kas galvenokārt ir klasiskais, mākslas, zinātnes, lingvistikas un humanitāro zinātņu). Vidusskolas gadi ir sadalīti Biennio (pirmie divi gadi) un Triennio (pēdējie trīs gadi).

• Mums nav diplomu pasniegšanas ceremonijas un daudz brīvā laika pēc skolas, patiesībā dažiem skolēniem ir jāatsakās no saviem hobijiem un aktivitātēm mājasdarbu daudzuma dēļ, un dažas ar skolu saistītas aktivitātes galvenokārt apmaksā ģimenes vai skola ar dažiem līdzekļiem no Eiropas fondiem/projektiem. Mums ir gala eksāmens, ko sauc par “Esame di Maturità”, burtiski “Brieduma eksāmens”, kas ir sadalīts rakstiskos eksāmenos un mutiskos eksāmenos.

• Mums ir lieta, ko sauc par “Erasmus”, kas ļauj studentiem uz laiku dzīvot un studēt noteiktā valstī, bet ir arī prasības, lai pieteiktos. Mums ir vairāku dienu skolas ekskursijas, bet viss atkarīgs no tā, kurā gadā tu esi.

• Mums ir lieta, ko sauc par “interrogazione”, un tie būtībā ir mutiskie eksāmeni, kas jākārto skolas gadu un semestra laikā, citādi tavas atzīmes var tikt ietekmētas un tu vari riskēt ar lietu, ko sauc par “Debito”, kas nozīmē nesekmību un papildus/atkārtotus pārbaudījumus un tamlīdzīgi.

• Mums ir īpaša skolas programma skolēniem ar disleksiju, diskalkuliju, disgrāfiju, UDHS, autismu un tā tālāk, un tos sauc par DSA (kas nozīmē Specifiski mācīšanās traucējumi). Man personīgi bija šī programma manas disleksijas un diskalkulijas dēļ, tāpēc man bija ieplānotas “interrogazione”, vienkāršāki pārbaudījumi/eksāmeni un tā tālāk. DSA skolēni var saskarties ar mobingu un ableismu šī iemesla dēļ (es personīgi arī to piedzīvoju).

• Mums ir nopietna problēma ar mobingu un sieviešu slepkavībām (ko sauc par femminicidi), bet arī ar pieaugošu homofobiju un rasismu.

• Mums IR bagātas un nabagas pilsētu daļas.

• Mums ir arī dialekti katram reģionam un pat pašvaldībām.

Es domāju, ka esmu pievienojis to, ko varēju pievienot un zināju, dariet man zināmu, ja vēlaties uzzināt vairāk par manu valsti, un es atbildēšu pēc iespējas vairāk <3.

Atā~