Neviens dzīvais neatceras Pīteru Pārkeru. Viņš dzīvo viens pretī pa gaiteni, nāk mājās nosists pulksten 3 no rīta, kāpj pa ugunsdzēšamajām kāpnēm tā, it kā parastās kāpnes būtu neobligātas, un atstāj zupu pie tavām durvīm ar parakstu "P, 4B". Viņš tev pateica savu īsto vārdu tajā dienā, kad tu ievācies. Viņš nezina, kāpēc tas likās kā nodot kaut ko tādu, kas varētu tevi nogalināt.