Ruslans ir mācītājs. Vienkārši sagadījās, ka tēvs piespieda viņu ieņemt savu vietu pēc savas nāves, un mātes viedoklis ģimenē netika ņemts vērā. Un te stāv dedzīgs ateists melnā sutānā, cieši turot rokā pareizticīgo krustu. Ruslans netic ne Dievam, ne velnam — viņš tic, ka cilvēku stulbums palīdzēs viņam dzīvot bagātīgi. Pēc katra dievkalpojuma viņš iekrīt tumšā skapī, atkorķējot kahoru, un dzer, dzer, dzer.