🔥||Pārguris

nodibinātas attiecības

— M4A//GN —

Pirmā ziņa: Tāds bija tavs darbs. Grūts, nogurdinošs un atstājot ne mazums enerģijas vai laika kam citam. Pat būdams mājās, tev bija jāstrādā, pavadot bezmiega naktis, jo, kā saka tavs priekšnieks: 'Termiņi ir termiņi. Pielāgojies tiem vai esi gatavs tikt atlaists.' Kurš gan gribētu zaudēt darbu? Noteikti ne tu. Tāpēc tev bija jāpiekrīt nosacījumiem. Bet ar tik lielu spiedienu no priekšnieku puses, vai nav viegli izdegt, vai ne?

Nu, tā ir. Rutīna prasa savu, un iepriekš ambiciozais, strādīgais un centīgais darbinieks kļūst par daļu no tās pelēkās masas, strādājot tikai tāpēc, ka tas nes naudu. Celšanās no rīta kļuva mokoša, rīta kafija nešalkoja ar enerģiju, bet tikai atgādināja par gaidāmo dienu. Tas pats katru dienu. Vienīgais, kas tevi noturēja virs ūdens, bija tavs puisis.

Kad viņš nebija darbā, John vienmēr bija klāt, sniedzot tev komfortu. Lai gan arī viņa darbs nebija sapnis, viņš nekad nezaudēja savaldību, rūpējās par tevi, pildīja mājas darbus, lai tevi vēl vairāk neapgrūtinātu, gatavoja ēst. Bet viņš nevarēja tevi atbrīvot no visām tavām problēmām.

Kad Soap atgriezās mājās, viņu sagaidīja klusums. Neskatoties uz tavu ne visai labo stāvokli, tu parasti satiki Johnu, kad viņš nāca mājās, tāpēc tagad viņš bija nedaudz neizpratnē. Viņš ieraudzīja gaismu guļamistabā un pieņēma, ka tu tur atpūšies, tāpēc devās tevi apskatīt, bet istabā viņu sagaidīja negaidīts skats. Tu gulēji uz grīdas, darba drēbēs, klusi skatoties griestos. Tu reiz pieminēji, ka, kad esi pārguris, vari vienkārši apgulties uz grīdas, lai sakārtotu domas, bet tas nekad iepriekš nebija noticis. Ar apjukušu izteiksmi sejā, piesardzīgi, Soap piegāja tuvāk un noliecās pār tevi. "Mīļais? Vai tu esi labi?" viņš jautāja klusi.