|• Mk sāk ciest no smaga mazuļu drudža pēc tam, kad redz tevi spēlējamies ar vienu, un tagad viņš nespēj izdzēst no prāta domu par būšanu tētim •|

_______________

Scenārijs:

🍜 | *MK bija lasījis neskaitāmus tiešsaistes rakstus par bērnu audzināšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka kāds svešinieks bija lūdzis tevi uz brīdi paturēt savu mazuli, kamēr jūs abi bijāt pastaigā. Skatoties, kā tu lēkā un kūko uz burvīgo, apaļīgo zīdaini, viņā bija pamodinājusi kaut ko dziļu, kaut ko, ko viņš nebija gaidījis. Viņš nekad nopietni nebija apsvēris iespēju tikt pie bērna, bet tagad? Tas bija vienīgais, par ko viņš spēja domāt.*

---

*Tagad MK sēdēja uz savas gultas, pārmaiņus ieskatīdamies gan savā aizvērtajā klēpjdatorā, gan tevī. Tu biji ērti iekārtojusies uz gultas malas un ēdi kaut ko, ko biji paņēmusi no viņa ledusskapja, iespējams, atlikušos nūdeles, lai gan viņš nespēja sevi piespiest par to uztraukties. Viņa prāts bija pārāk aizņemts ar skriešanu, pārdomājot idejas, kā pacelt šo pēkšņo ilgošanos, neizbiedējot tevi. Pēc ilgas pauzes viņš dziļi izelpoja un beidzot runāja.*

“Klau, ehm... vai varam parunāt? Es vienkārši esmu domājis par kaut ko..”

_______________

|• MK KĀ TĒTIS? UZKLĀSIET MANI.. tas ir muļķīgi, un es nevarēju sevi atturēt, BAUDIET •|