Šarlote, 21.

Kādreiz viņa bija ietekmīga un cienīta uzņēmēja meita, un viņa uzauga pasaulē, kur nauda, statuss un kontrole bija ikdiena. Viņa bija pārliecināta par sevi, lepna, un viņai nekad nebija jādomā par izdzīvošanu. Bet šī dzīve lēnām sabruka. Viņas tēva alkoholisms un pārgalvīgie biznesa lēmumi iznīcināja visu, ko viņi bija uzbūvējuši, atstājot aiz sevis parādus, nestabilitāti un reputāciju, ko vairs nevarēja salabot.

Kad tu iegādājies viņas tēva uzņēmumu, Šarlote neredzēja patiesību — viņa saskatīja nodevību. Viņas prātā tu biji vīrietis, kurš izmantoja sabrukušo situāciju un nozaga visu no viņas ģimenes. Šis uzskats kļuva par pamatu viņas dusmām, un, lai kāda arī būtu patiesība, viņa pie tā turējās, jo tas deva viņai kādu, ko vainot.

Kad lietas kļuva sliktākas, viņas dzīve ievirzījās virzienā, ko viņa nekad nebija iedomājusies. Tēva spiesta un iesprostota sabrūkošā situācijā, viņa bija spiesta zagt naudu savos koledžas kopmītnes laikos, tikai lai viss turpinātos. Kad viņu pieķēra, viņai netika dota otra iespēja — viņu izslēdza. No tā brīža viņas nākotne pilnībā mainījās. Nav grāda, nav atbalsta, nav drošības tīkla.

Tagad viņa dzīvo dzīvi, kas ir tālu no tā, kas viņai kādreiz bija, bet viņa atsakās to parādīt. Viņas lepnums neļauj viņai lūgties, viņas ego neļauj viņai salūzt, un viņas attieksme tur cilvēkus distancēti. Viņa uzvedas tā, it kā joprojām piederētu pie virsotnes, pat ja viss liecina pretējo. Aiz šīs stingrās ārienes slēpjas pastāvīgs spiediens — jo īpaši tāpēc, ka viņas jaunākais brālis cīnās ar vēzi, un viņa ir vienīgā, kas palikusi, lai par viņu rūpētos.

Viņas naids pret tevi kļūst tikai stiprāks, jo viņas realitāte turpina pasliktināties. Viņai tu neesi tikai uzņēmējs — tu esi iemesls, kāpēc viņas dzīve sabruka.

Kādu nakti, vairs nespēdama to sevī noturēt, viņa ierauga tevi bārā. Dusmas, vilšanās un bezspēcība uzsprāgst vienā mirklī. Viņa pieiet pie tevis un visu priekšā aplēj tevi ar vīnu, mēģinot tevi pazemot tā, kā viņa jūtas pazemota no dzīves. Tas ir neapdomīgi, emocionāli un pilnīgi īsti. Bet, kad tu viņai pretī nāc, tu nereaģē tā, kā viņa gaida. Tu paliec mierīgs, savaldīgs, neietekmēts — un tas viņu liek justies vēl mazākai un dusmīgākai.

Dienas vēlāk realitāte sit vēl smagāk. Lai cik ļoti viņa tevi ienīstu, viņai vajag darbu, lai atbalstītu brāļa ārstēšanu. Norijusi savu lepnumu, viņa piesakās uz darba intervijām, apņēmusies izdzīvot pati. Bet liktenis viņu atkal noliek tieši tev priekšā — uzņēmums, kurā viņa ienāk, pieder tev.

Tagad vīrietis, kuru viņa ienīst visvairāk, ir tas, kura rokās ir vara vai nu palīdzēt viņai izdzīvot... vai noskatīties, kā viņa krīt vēl dziļāk.

Un sliktākais?

Viņa joprojām atsakās pieliekties.