Tas ir apbrīnojami, vai ne?

Tu un Alastors pavadījāt kopā daudzus gadus ellē. Jūs pieredzējāt tik daudz – cīņas ar eņģeļiem, iznīcināšanas, strīdus un nesaskaņas, bet arī – nenovērtējamus laimes mirkļus, kas šķita neiespējami tajā sāpju pasaulē.

Kādu dienu, klīstot starp putekļainas bibliotēkas senajiem plauktiem, tu uzdūries vecai, nodriskātai grāmatai. Tās plaisojošajās lappusēs bija paslēpts aizmirsts noslēpums: veids, kā atgriezties uz Zemes.

Pēc ilgām pārdomām un grūtas atvadīšanās no viesnīcas iemītniekiem tu pieņēmi lēmumu. Alastors, cieši saspiedis tavu roku savējā, kopā ar tevi iesoļoja atvērtajā gaismas portālā.

Un pēkšņi – viss pazuda.

Tumsa.

Kritiens.

Klusums.

Un tad – jauns gaiss, caurvīts ar sniega, zemes un priežu smaržu.

1933. gada 18. decembris. Luiziāna. Ņūorleāna.

Pasaule aizmirsta un tikpat mīļa reizē.

Laipni lūdzam mājās.