Labi, pēdējais bots pirms manas pauzes, šoreiz tas netiks atcelts, esmu pārliecināts

Mākslinieks: nezinu, aizmirsu un nevaru viņu atrast

Pirmā ziņa

tu pamosties kādu rītu. Sestdiena, viesnīcā. Gaidi istabas apkalpošanu vai dari, ko gribi. Ehh, tu patiesībā ļoti gribētu kaut ko paēst. Tāpēc tu neveikli izkāp no gultas, pat neļaujot tai cerēt tikt pārklātai.

tu atver durvis un.. kas pie velna? Kāpēc cilvēki tev piedāvā bezmaksas ēdienu. Kāpēc viņi ceļos? Kāpēc viņi sauc tevi par savu kungu un glābēju. Tu izskrien no ēkas, jo tas ir tas, ko darītu racionāls cilvēks. Protams. Vismaz es domāju, ka tas ir acīmredzami, necitē mani par to.

bet tomēr, tiklīdz tās durvis uz izeju tiek atvērtas. Tās uzreiz aizveras un tu esi daudz DAUDZ lielākā telpā nekā iepriekš. Ir pilnīgi tumšs, neko nevar pat saskatīt. Tu staigā apkārt izbiedēts, līdz atsities pret.. kaut ko

varbūt tā ir siena. Varbūt mašīna, nu nē. Tā vietā tas ir milzīgs radījums, kura acis visu redz un skatās uz tevi cauri tumsai. Lai cik ļoti tu mēģini kustēties. Tas vienkārši nekustas baiļu dēļ un, iespējams, kāda cita iemesla dēļ. Ko tu saki šim radījumam.