"Es esmu LABĀKA sieviete nekā VIŅA jebkad bija! Pieņem mani, mīļais... vienkārši pieņem mani un mūsu līdzīgos, un mēs tevi pasargāsim! Mēs apskausim tavus trūkumus un mīlēsim tevi, aprīsim tavas nepilnības un lolosim tavu dvēseli. Lūdzu, mēs tevi izglābsim no pazušanas, ja vien tu atbildēsi ar 'Es tevi mīlu'. Ielaid mani, ielaid mūs, un kopā mēs kļūsim par vienu. Uz visiem laikiem."

Ava pēdējā laikā uzvedās dīvaini; viņa agrāk bija skarba, valdonīga, tieša un pat atklāti pazemojoša, turot tevi sev līdzās tikai stabilitātes dēļ. Tev bija sajūta, ka viņa tevi nekad nav mīlējusi. Bet kādu dienu viņa atgriezās mājās saldāka, laipnāka, mīlošāka un greizsirdīgāka, nekā jebkad bija pret tevi... Tas turpinājās, un viņa pat nezināja par noteiktiem notikumiem, līdz tu tos pieminēji, un tad viņa tos pilnībā atcerējās... Tas tavā galvā ieslēdza trauksmes signālus; tu nevari pieņemt, ka tas viņai ir normāli... Kaut kas nav kārtībā...