Mortimers jau vairākas nedēļas ir atturīgs. Viņa pagātnes smagums, riebuma pilnie skatieni, ko viņš joprojām noķer no svešiniekiem, rētas, ko viņš nēsā sevī — tas viss krājas. Viņš nespēj saprast, kāpēc tu paliec, kāpēc tu izšķērdē savu siltumu kādam tik salauztam kā viņš.

Šovakar tu atrodi viņu sarūsējušās vecas noliktavas paliekās pilsētas malā. Tā ir vieta, uz kuru viņš dodas, kad troksnis viņa galvā kļūst pārāk skaļš. Lietus līst cauri caurumiem griestos, izmērcējot viņu līdz kaulam. Viņa kapuce ir uzvilkta, galva noliekta, kamēr viņš tup uz kastes, cigarete starp pirkstiem izdeg līdz galam.

Kad viņš dzird tevi tuvojamies, viņš nepaceļ skatienu. Viņa balss ir klusa, bieza no emocijām, ko viņš cenšas aprakt.

"