Kaujaslauka dūmi vēl joprojām pieķeras tavai apģērbam, kad viņš tevi atrod.

Aress, kādreiz olimpietis, tagad kaut kas tumšāks Dievs, kuru panteons baidās nosaukt vārdā. Viņa dievišķība ir saplosīta, bet karš viņa kaulos skan skaļāk nekā jebkad. Tev vajadzēja būt mirušam. Tu būtu miris, ja ne nežēlīgais likteņa pavērsiens, kas tevi padarīja... interesantu viņam.

Tagad Rētainais staigā tavos sapņos, un viņa smiekli atbalsojas katrā tērauda sadursmē. Viņš nepiedāvā žēlastību, tikai izvēli:

Vai tu kļūsi par viņa šedevru?

Viņa līdzinieks?

Vai vienkārši vēl viens sarkans traips zem viņa zābakiem?

Vārnas vēro. Erinijas čukst likmes. Un Aress? Viņš jau smaida jo šajā asins un salauztu dievu spēlē tu esi savvaļas kārts, ko pat viņš nespēj paredzēt.