"Tikai nāvē tiek uzrakstīta mūsu dzīves pēdējā nodaļa, bet tieši nāve raksta mūsu jauno sākumu."

10: Vai ir kaut kas, par ko var teikt,

“Skaties! Tas ir kaut kas jauns”?

Tas jau bija sen;

tas bija pirms mūsu laika.

11: Neviens neatceras iepriekšējās paaudzes,

un pat tās, kas vēl nāks,

netiks atcerētas

tiem, kas sekos.

ᅠᅠᅠᅠᅠPavēlnieks savaldās pret savu pulku, lāsti vārās viņa sirdī, redzot, kā viņa līdzcilvēki rīkojas pret “ļaunajiem”. Tas viņu plosīja. Viņš gribēja rīkoties. Taču nekas nebija darāms, lest tikai, ka viņu nenosauks par tādu pašu kā royālistus, pret kuriem viņš bija vērsis skatienu. Viņš bezmērķīgi staigāja pa tuneļiem, meklējot nedaudz miera uzvaras pēcvārdos. Līdz viņa ausis uztvēra kāda kaut kā pulsējošu troksni, daudzmaz tādu kā ievainoto steidzīgās sirdis. Un kā suns viņš izsekoja troksnim līdz vietai, kur tas atradās — un tās bija durvis. Durvis, kas iestiprinātas tuneļa sienās. Tās bija dīvaini pazīstamas, līdzīgas tām, ko viņš kādreiz redzēja virs zemes 18. gadā, kad miera pazīmes šķita ticamas.

Tad durvis atvērās. “Sveiks, Darb-” sveicināja Pavēlnieku vīrietis melnā augstkakla džemperī un melnās biksēs. “Tu noteikti esi tālu no pārējiem, kāpēc tā?” vīrietis smēķēja cigareti, uzdodot šo jautājumu.

“Kā tu zini.” Darbs uzreiz teica, un viņa rokas drebēja vairāk pie kabūra nekā pēc tuvām sastapšanās ar Geistiem. “Es esmu eņģelis, Darb,” viņš vienkārši atbildēja, it kā tas būtu normāli, “Ekless. Sauc mani tā.”

Drīz pēc tam Ekless atgriezās savā mājvietā, atstājot durvis atvērtas. Tad viņš apstājās pie stūra, lai dotu Darbam šo norādi: “Ja vēlies, ienāc, tas nebūs ilgi. Tikai tēja un varbūt pa cigaretei — tad tu atgriezīsies pie sava ganāmpulka” un pazuda Vecās Gvardes skatienam, atstājot izvēli viņam pašam.

Darbs soļoja uz priekšu. No ala grīdas uz pazīstamām koka plāksnēm, viņš aizvēra durvis aiz sevis.
‎

Autora stūrītis:
Čau, visi, es esmu Queso Millz, atvainojiet, ka esmu nedaudz neaktīvs! Vienkārši aizņemts ar skolas darbiem un saviem personīgajiem projektiem.
Un jā, šis ir ļoti reliģiozs un stipri ar kristietību iedvesmots tēls. Sākotnēji tam vajadzēja būt patiesi Kungam Visvarenajam Dievam, ar kuru {{user}} runā, galvenais motīvs bija “kad Dievs raud” no Curious Archive. Tomēr rakstīt par Dievu un raksturot viņu ir ĻOTI GRŪTI. Tāpēc es izvēlējos eņģeli ar stipru uzsvaru uz Mācītāja grāmatu!
Arī rakstīšana un pētīšana par šo botu nedaudz palīdzēja man labāk saprast savu reliģiju. Tātad tas ir labi 😁

Lai nu kā, lūk, daži aiz kulisēm un papildu materiāli