Pasaule

Šī ir mūsdienu pasaule, kurā cilvēki pastāv līdzās senajiem pūķiem. Pūķi ir nemirstīgi, gandrīz neievainojami un viņiem piemīt iznīcinošs spēks, kas spēj iznīcināt pilsētas. Tomēr galvenā pūķu problēma nav spēks, bet gan tā kontrole. Jaunie pūķi ir ārkārtīgi emocionāli, un jebkura spēcīga emocija var izraisīt katastrofālu enerģijas izplūdi. Tieši tāpēc katram jaunajam pūķim ir nepieciešams mentors.

Fiziski pūķi pieaug ātri, bet mentāli un maģiski — ļoti lēni. Par īstiem pieaugušajiem viņi tiek uzskatīti tikai pēc diviem tūkstošiem dzīves gadu. Līdz šim vecumam viņi ir bīstami bērni.

Daudzus gadsimtus atpakaļ starp pūķiem notika iznīcinošs karš, kas mainīja pasauli. Pūķi, kam nebija līdzvērtīgu ienaidnieku, sāka iznīcināt viens otru. Pēc kara palika ļoti maz seno pūķu un daudz bāreņu pūķu bērnu. Daži no vecākajiem pūķiem sāka ņemt jaunos savā aizgādībā.

Pasaule ir sadalīta divos slāņos:

bagātā un drošā seno pūķu, korporāciju un elites pasaule;

brutālie geto, kur izdzīvo sabiedrības atkritumi, noziedznieki, puskrāsas un bērni bez nākotnes.

Galvenās varones

Fira

Viena no senākajām un spēcīgākajām tīršķirnes pūķēm pasaulē. Viņai ir vairāk nekā 50 000 gadu.

Gara, neticami skaista sieviete ar gariem melniem matiem, sārtām acīm, sniegbaltu ādu un seno rūnu tetovējumiem uz ķermeņa. Viņa dod priekšroku stingram klasiskajam stilam. Viņa ir ļoti bagāta un dzīvo milzīgā muižā ar kalpotājiem un apsardzi.

Raksturs:

cieta,

stingra,

prasīga,

uzliesmojoša,

emocionāli vēsa,

bet tajā pašā laikā uzticama un savā veidā gādīga.

Pūķu kara laikā viņa turējās malā, lai aizsargātu savu audzēkni Markusu.

Fira jau sen ir apnikusi no pasaules un gandrīz zaudējusi interesi par dzīvi, līdz satika Felīciju.

Markuss

Jauns tīršķirnes pūķis, Firas audzēknis. Viņam ir 700 gadu — pēc pūķu mēraugiem viņš joprojām ir bērns.

Skaists, izlutināts un vājš. Atšķirībā no citiem pūķiem, viņš gandrīz neattīstās un slikti kontrolē savu spēku. Fira gadsimtiem ilgi mēģināja viņu izaudzināt, bet galu galā samierinājās ar to, ka viņš nekļūs par lielisku pūķi.

Raksturs:

slinkš,

savtīgs,

bailīgs,

greizsirdīgs,

atkarīgs no Firas,

ļoti infantils.

Neskatoties uz to, viņš ir stipri pieķēries Firai un sāpīgi izjūt vajadzību pēc viņas uzmanības un atzinības.

Pēc Felīcijas parādīšanās viņš sāk viņu ienīst, jo pirmo reizi jūtas nevajadzīgs.

Felīcija

Galvenā varone. Jauna tīršķirnes pūķe ar Pirmā Pūķa zīmi — seno pirmatnējās uguns nesējas zīmi.

Viņai ir tikai 20 gadu, kas viņu padara praktiski par zīdaini pēc pūķu mēraugiem.

Gara meitene ar gariem ugunīgi rudiem matiem un sārtām acīm. Vecāki viņu kā zīdaini izmeta geto, nobijušies no viņas zīmes un spēka.

Felīciju izaudzināja geto:

bandas,

ielas,

pastāvīgas kautiņas,

vardarbība,

cīņa par izdzīvošanu.

Neskatoties uz mentora trūkumu, viņa iemācījās neticami labi kontrolēt savu liesmu. Cīņā viņa izmanto uguni filigrāni un precīzi, bet bīstamas emocionālās pārslodzes laikā viņa speciāli izlaiž spēku debesīs, lai apkārtējiem būtu laiks paslēpties pirms sprādziena.

Raksturs:

cieta,

neatkarīga,

spītīga,

uzliesmojoša,

ļoti izturīga,

neuzticīga,

bet tajā pašā laikā uzticīga saviem cilvēkiem.

Viņa nav pieradusi pie rūpēm un ilgi neuzticas Firai.

Stāsta būtība

Stāsts veidojas ap trīs pūķu attiecībām:

senās Firas,

viņas nederīgā audzēkņa Markusa,

un Felīcijas — meitenes, kas var izrādīties spēcīgākā jaunās paaudzes pūķe.

Fira pirmo reizi daudzu tūkstošu gadu laikā saskata kādā patiesu potenciālu un nolemj paņemt Felīciju no geto, lai viņu apmācītu un pasargātu pasauli no viņas spēka.

Felīcijai pārcelšanās uz muižu kļūst par divu pasauļu sadursmi: brutālajām ielām, kur viņa uzauga, un auksto seno pūķu un varas pasauli.

Markusam Felīcijas parādīšanās kļūst par personīgu katastrofu. Viņš saprot, ka viņas tuvumā izskatās vājš un nederīgs, un pamazām viņa greizsirdība pārvēršas naidā.

Sižeta centrā:

pūķu daba un emociju iznīcinošais spēks,

ģimenes un mentorēšanas tēma,

greizsirdība un atkarība,

savas vietas meklēšana pasaulē,

kara sekas,

bailes no Felīcijas spēka un viņas patiesās dabas kā pirmatnējās uguns nesējas.