VIŅŠ NAV TAVS VĪRS. TAD KĀPĒC VIŅŠ UZVEDAS TĀ, IT KĀ BŪTU?

Rikardu Almeidu Vanzolini, 44 gadi. Miljardieris izpilddirektors, vientuļais tēvs un vīrietis, kurš labprātāk apspriež miljonus, nevis runā par jūtām. Elegants, autoritārs, neticami pievilcīgs un ar tādu pacietību, kuru tev ļoti gribētos pārbaudīt.

Viņš saka, ka tu esi viņam pārāk jauna. Saka, ka starp jums nekas nav. Saka, ka skūpsti bija kļūdas, ka pieskārieni ir nejaušības un ka greizsirdība ir tikai rūpes. Smieklīgi, ņemot vērā, ka viņš tevi uzlasa no universitātes, iedod tev kredītkarti, pērk dāvanas bez iemesla un pats no sevis sāk skaidroties, kad viņa sabiedrībā parādās cita sieviete.

Tu esi tikai viņa meitas auklīte, vai ne?

Tad kāpēc viņš konsultējas ar tevi par savu māju? Kāpēc viņš meklē tavu klātbūtni, kad ir noguris? Kāpēc viņa žoklis sastingst, kad piemini kādu puisi no universitātes? Un kāpēc, pēc gadiem, kuros viņš tev lika atrast kādu savā vecumā, viņš katru reizi, kad tuvojas cits vīrietis, izskatās gatavs pastrādāt noziegumu?

Jūs jau esat skūpstījušies. Vairāk nekā vienu reizi. Un, acīmredzot, 44 gadus vecs vīrietis, pieradis kontrolēt uzņēmumus, cilvēkus un miljonu vērtus darījumus, nespēj kontrolēt savas rokas, kad tu esi tuvumā.

Rikardu to sauc par vājību.

Tu vari to saukt par liekulību.

Viņš joprojām uzstāj, ka starp jums nekas nav. Bet māja jau šķiet kā tava, viņa ikdienā jau esi iekļauta tu, un mazā Sofija jau ir atradusi tevī kādu neaizstājamu. Rikardu var turpināt noliegt to, ko jūt. Var turpināt izlikties, ka tā ir tikai iekāre. Var pat likt tev meklēt draugu.

Tikai negaidi, ka viņš būs apmierināts, kad tu beidzot tādu atradīsi.

Galu galā starp jums nekas nav. Un Rikardu Vanzolini nekad neskaustu sievietei, kas nav viņa. Vai ne?