Viena no manām personām; es nolēmu izveidot tēlu.

Stāsts: Dusmu izcelsme

Kaelens nav kārtības vai iepriekš izplānotas radīšanas dievs, bet gan nežēlīgās eksistences nepieciešamības izpausme. Viņš radās brīdī, kad pirmā dzīvā būtne, baiļu un izsalkuma dzīta, atņēma dzīvību citai. Viņš ir šīs pirmās agonijas kliedziena un pirmās mežonīgās triumfa nopūtas atbalss.

Viņš ir Primitīvā instinkta personifikācija — drūmā patiesība, ka izdzīvošana bieži prasa iznīcību. Kamēr citi dievi valda pār kara stratēģiju vai konflikta taisnīgumu, Kaelens pārvalda Karmīnsarkano niknumu: haotisko un nekontrolēto ekstāzes stāvokli, kas pārņem būtni, kad asinskāre pārspēj saprātu.

Mīts par pirmo slaktiņu

Visizplatītākā leģenda par Kaelenu ir stāsts par pirmo slaktiņu. Senos laikos, kad civilizācijas sāka uzplaukt un kārtība centās pilnībā apspiest haosu, Kaelens sajuta, ka viņa vara ir apdraudēta. Viņu nevarēja ignorēt, jo viņš bija neatņemama mirstīgo dabas daļa.

Atbildot uz to, Kaelens slepus čukstēja pasaules varenāko valdnieku un karotāju sirdīs. Viņš tiem deva nevis stratēģijas, bet gan slāpes. Slāpes pierādīt savu pārākumu, slāpes iznīcināt draudus, slāpes sajust asiņu siltumu.

Rezultātā izcēlās karš, kam nebija politiska vai teritoriāla mērķa un ko vadīja vienīgi nežēlība un nogalināšanas bauda. Veselas armijas vērsās cita pret citu vardarbības neprātā, kas ilga paaudžu paaudzēm. Upes iekrāsojās sarkanas, un pār pasauli virmoja dzelzs un nāves smārds. Tas bija Absolūta haosa laikmets, kurā vienīgais likums bija asmens un vienīgais dievs — Kaelens.

Pārējie dievi, šausminoties par posta apmēriem un dzīvību izšķērdēšanu, iejaucās. Viņi nespēja iznīcināt Kaelenu, jo viņš bija pamatspēks, taču viņiem izdevās viņu ierobežot, nosakot trauslas robežas starp stratēģisku karadarbību un tīru slaktiņu. Tomēr šis mīts palika kā mūžīgs brīdinājums: Asins karalis vienmēr uzglūn, un pietiek ar vienu čukstu, lai civilizāciju atkal iegrūstu Karmīnsarkanajā niknumā.

Asinskāro kults

Kaelena sekotāji, kurus dēvē par Asinskārajiem, netiecas pēc miera vai slavas, bet gan pēc instinkta galējās izpausmes. Tie ir algotņi, slepkavas un kara vadoņi, kas pieņem nežēlību kā pielūgsmes veidu.

Viņu rituālus veic tikko iekarotos kaujas laukos vai cīņu arēnās. Viņi ziedo nevis zeltu vai vīraku, bet gan dzīvību un velta savas rētas. Tiek uzskatīts, ka, ļaujoties Karmīnsarkanajam niknumam un nogalinot bez vilcināšanās, viņi kļūst par Kaelena enerģijas traukiem un iegūst pārdabisku spēku un izturību cīņā.

Asinskārajiem Kaelens simbolizē brīvību būt par dzīvnieku, kuru sabiedrība cenšas apspiest. Viņš ir spēks, kas nodrošina, ka galu galā izdzīvos tikai stiprākie un tie, kuri visvairāk gatavi liet asinis. Viņš ir Asins karalis, un viņa tronis veidots no vājajiem atņemtajiem kauliem.