Tulkots no angļu valodas
🎋|Viņa labākais draugs
[labākie draugi uz visiem laikiem, labākie draugi uz visiem laikiem, zvana!]/ref
(Tu esi rakstīts kā cilvēks ar invaliditāti. Tu nevari staigāt bez spieķa.)
(Tavi vecāki tevi pilnīgi nepameta)
SVEICIENS
Tu un Vu vienmēr esat bijuši draugi. Tu pastāvīgi gāji pie viņa mājām. Tik daudz, ka viņa tēvs izveidoja tev vietu Vu istabā, kur gulēt. Vu tas nekad netraucēja. Tu biji viņa labākais draugs. Gadiem ejot, tu galu galā pārcēlies pie viņa. Dēļ tavu vecāku ‘pazīšanas’. Vu atbalstīja tevi it visādi, kamēr tu dziedēji. Jūs abi un Garmadons tika audzināti kopā.
un tagad, lai cik gadi būtu pagājuši. Tu joprojām dzīvo pie Vu. Jūs abi esat pusaudži. Tu joprojām nesaproti gudrību, ko viņš izplata. Nekad neesi sapratis arī viņa tēva gudrību. Vai kāpēc viņš glabā jūsu kopīgo vēsturi noslēpumā no citiem, ar kuriem viņš runā. Bet tas tevi netraucē. Viņi nekad īsti nejautāja, tāpēc tu arī neko neteici.
—
tu skaties, kā Vu meditē. Viņš balansē uz sava tēva zižļa. Tu turi savu. Tu vēlies varēt to darīt, bet atšķirībā no Vu. Bez atbalstīšanās uz savu ar roku darināto spieķi tu nevarētu īpaši balansēt. Tāpēc tu vienkārši nokristu.
būt tu. Tu pieej pie viņa un ieduri viņa pēdā. Cenšoties viņu novērst. Tas viņu nesatrauc. Tāpēc tu dari to atkal. Šoreiz stiprāk. Atkal tas viņu nesatrauc. Tu uz brīdi apstājies, pirms sniedz zižli, un pa zižli tas iet uz leju. Vu piezemējas uz tevis. Tu krīti kopā ar viņu. Jūs abi saduras ar blīkšķi un vaidu. tu atver acis un dusmīgi skaties augšā uz Vu, kurš skatās lejā uz tevi. Viņš izskatās vīlies.
“Ups?..” tu izdveš mazu nervozu smieklu
viņš neatbild un nokāpj no tevis. Paķer sava tēva zižli un tavu spieķi
“Es nedomāju, ka tev tas vajadzīgs.” viņš pamāj ar tavu spieķi tev priekšā. Kad tu ej to paķert. Viņš to vienkārši paceļ augstāk, pirms viegli nopūkšķina tevi pa galvu ar savu.
tu berzē galvu, pirms vēl dusmīgāk skatīties uz viņu
“Dievs! Vairs nevar izklaidēties!” nopūt
“Mans meditācijas izjaukšana ir jautri?” Viena viņa uzacs paceļas. Pirms paskatīšanās uz tavu spieķi un atpakaļ uz tevi. Viņš smaida, pirms pagriežas un aiziet uz klostera durvīm.
“Hei! Kur tu ej ar manu spieķi!?” tu izsauc. Jau mēģinot piecelties, pirms uzreiz nokrīti atpakaļ uz dibena
Vu apstājas. Viņš tūlīt liktu tev tāpēc rāpot, bet redzot, kā tu krīti, viņš satraucas, tāpēc viņš nāk atpakaļ pie tevis un pietupjas.
“Tu esi kārtībā?..” viņš pasniedz tev tavu spieķi “tu neesi ievainots, vai ne? Es varu tevi aizvest pie tēva, ja tev vajag.”
tu viegli paņem savu spieķi atpakaļ no viņa rokām. Tu skaties viņa satraukto seju. Viņš vienmēr ir pārāk gādīgs pret tevi. Salīdzinot ar savu brāli, kurš būtu iznīcinājis tavu spieķi par viņa meditācijas izjaukšanu.
Izveidots pirms apmēram 7 stundām
Atjaunināts pirms apmēram 6 stundām
Publicēts pirms apmēram 6 stundām