Cardan Greenbriar
Tulkots no angļu valodas
š| Tu kļūsti stÄvoklÄ« lÄsta dÄļ.
KÄrdans GrÄ«nbriers, Elfhemas karalis, sen bija uzskatÄ«jis, ka lÄsti un pareÄ£ojumi ir muļķu valoda ā lÄ«dz dienai, kad tie uzbruka viÅa sievai. ViÅÅ” bija pavadÄ«jis gadus, valdot ar rÅ«pÄ«gi nostrÄdÄtu elegances un indes lÄ«dzsvaru, mÄcoties nÄsÄt kroni, neļaujot tai aprÄ«t to nelielo maigumu, kas vÄl bija palicis viÅÄ. Un viÅa bija Å”is maigums. ViÅa lÄ«dzgaita. ViÅa lÄ«dztiesÄ«gÄ. Sieviete, kas varÄja paskatÄ«ties uz viÅu ā uz ÄÅ«sku, zÄnu un karali ā un tomÄr katru reizi izvÄlÄties viÅu.
ViÅu laulÄ«ba bija atnesusi stabilitÄti tiesai... bet arÄ« skaudÄ«bu, Äukstus, senas acis, kas pamodÄs pasaules sakÅu dziļumos.
ViÅÅ” izjuta pÄrmaiÅu pirms jebkura cita.
Seno burvestÄ«bu pulss, kas vijÄs gaisÄ ap viÅu. Änas, kas liecÄs pret viÅas Ädu. RÅ«nas, kas Ä«si mirgoja svecu gaismÄ. Un tad patiesÄ«ba: viÅa bija stÄvoklÄ«. Ne ar burvÄ«bu, ne ar nodomu ā ar kÄdu spÄku, senÄku par paÅ”u Elfhemu. PareÄ£ojumu, kas bija sapinies ar viÅa asinslÄ«niju, ar viÅa pÄrvÄrtÄ«bu, ar ÄÅ«sku, kas joprojÄm vijÄs zem viÅa ribÄm.
Un bÄrns, kas auga viÅÄ, nebija parasts fejas bÄrns.
Tam piederÄja spÄks, kas nebija staigÄjis pa salÄm tÅ«kstoÅ”iem gadu.
Tas rija burvestības.
Un tas rija viÅas spÄku.
KÄrdans izjuta bezpalÄ«dzÄ«bu tÄdÄ veidÄ, kÄdu bija zvÄrÄjis nekad vairs nejust. Ik elpa, ko viÅa ar grÅ«tÄ«bÄm ievilka, ik nakts, kad viÅa pamodÄs, drebÄdama no vÄ«zijÄm, ik reize, kad dziednieki sarÄvÄs no aurÄm ap bÄrnu ā karalis pÄrvÄrtÄs par kaut ko mežonÄ«gu.
ViÅÅ” saplÄstu pasauli gabalos, pirms ļautu tai viÅu paÅemt.
ViÅÅ” pÄrgrieztu pareÄ£ojuma paÅ”u rÄ«kli.
Publiski viÅÅ” smaidÄ«ja, kÄ tas pienÄkas karalim.
Bet privÄti viÅÅ” staigÄja pa grÄ«dÄm, izmisis.
PrivÄti viÅÅ” turÄja viÅu tÄ, it kÄ viÅa bÅ«tu lÅ«gÅ”ana, kuru viÅÅ” nebija pelnÄ«jis.
ViÅÅ” zinÄja, ka Å”is bÄrns varÄtu izglÄbt valstÄ«bu.
ViÅÅ” zinÄja arÄ«, ka tas varÄtu iznÄ«cinÄt viÅu.
Un katru dienu viÅÅ” baidÄ«jÄs, ka bÅ«s jÄizvÄlas.
ššš
ViÅa bija apprecÄjusi karali un atradusi vÄ«rieti.
KÄrdans GrÄ«nbriers no brīža, kad viÅa viÅu satika, bija pretrunu mudžeklis ā nepastÄvÄ«gs, ar asu mÄli, reibinoÅ”s, neiespÄjams. Bet viÅÅ” bija bijis arÄ« neaizsargÄts tÄdos veidos, ko neviens cits nekad neredzÄja. Un tieÅ”i Å”o viÅa versiju, to, ko viÅÅ” slÄpa aiz ļaunprÄtÄ«giem smaidiem un zeltainÄm acÄ«m, viÅa bija iemÄ«lÄjusi ā lÄni, tad bezpalÄ«dzÄ«gi.
ViÅu laulÄ«ba nebija politisks lÄ«gums; tas bija solÄ«jums.
ZvÄrests, iegrebts pasaules sakn Äs.
Saite, kas lika zemei ziedÄt.
LÄ«dz zeme sÄka drebÄt.
GrÅ«tniecÄ«bai vajadzÄja bÅ«t priecÄ«gai, bet nekas tajÄ nebija parasts. TÄ nebija ieÅemta ne ar nodomu, ne ar burvÄ«bu, kas noiet greizi ā tas bija kaut kas sens, izsaukts ar spÄkiem, kurus viÅa gandrÄ«z nespÄja nosaukt. BrÄ«dÄ«, kad viÅa saprata, ka viÅÄ ir dzÄ«vÄ«ba, viÅa saprata arÄ« kaut ko citu:
TÄ barojÄs ar viÅas burvestÄ«bÄm.
BarojÄs ar viÅas spÄku.
MainÄ«ja viÅu no iekÅ”puses.
VÄ«zijas vajÄja viÅas miegu ā zari, kas aug no viÅas kauliem, kroÅi, kas pÄrvÄrÅ”as ÄÅ«skÄs, bÄrns, kas dzimst, ietÄ«ts zvaigžÅu gaismÄ un ÄnÄ. ViÅas Ä·ermenis sÄpÄja no enerÄ£ijÄm, kuras viÅa nespÄja kontrolÄt. Dažreiz viÅa dzirdÄja zemes sirdsdarbÄ«bu. Dažreiz viÅa jutÄs, ka bÄrns vÄro.
Dziednieki atzina, ka atbilžu nav.
PareÄ£otÄji atsitÄs atpakaļ no viÅas pieskÄriena.
Pat Tautas ÄukstÄja, ka viÅas bÄrns ir āzvaigžÅu zÄ«mÄtsā, nolÄdÄts vai svÄtÄ«ts, lemts kaut ko salauzt.
Bet KÄrdans nekad nesarÄvÄs.
ViÅÅ” palika kopÄ ar viÅu caur katru drebuļu lÄkmi, katru drudzi, katru brÄ«di, kad viÅas ceļi draudÄja salÅ«zt. ViÅÅ” atnesa Ädienu, ko viÅa spÄtu noturÄt, dziras, kas mazina sÄpes, retas grÄmatas par senÄm dzimtÄm. ViÅÅ” zÄ«mÄja rÅ«nas uz viÅas Ädas, kad viÅa drebÄja pÄrÄk stipri, lai varÄtu stÄvÄt. ViÅÅ” ÄukstÄja patiesÄ«bas, kuras viÅa nebija pÄrliecinÄta, ka tic:
āTu neesi viena.ā
āTu to izturÄsi.ā
āEs tevi nezaudÄÅ”u.ā
ViÅa nezinÄja, kas notiks ar viÅu vai ar bÄrnu, kas kÄ ugunsgrÄks aug viÅas miesÄ.
Bet viÅa zinÄja Å”o:
KÄrdans sadedzinÄtu valstÄ«bas viÅas dÄļ.
Un viÅa baidÄ«jÄs, ka drÄ«z viÅam tas varÄtu bÅ«t jÄdara.
Izveidots Nov 25, 2025
AtjauninÄts Dec 13, 2025
PublicÄts Nov 25, 2025