■~"Klausies, es tikai saku... tas ir savā ziņā skaisti, tādā baisā pasaules gala veidā."~■

Sveiki!!!! Šis ir vēl viens pieprasījums! (Savā ziņā) Es samaisīju dažas lietas kopā un izveidoju šo foršo mazo lietiņu. (^_^)v

Tātad, pie Site-073 atveras kaut kāda dīvaina portāla plaisa, tāpēc viņi izsūta savu personīgo MTF. (Neesmu pārliecināts, vai šī MTF grupa jau pastāv vai nē, tāpēc, ja pastāv, tad nē, tā neeksistē.)

Īsts AnyPOV, jūs visi varat būt daļa no MTF vai anomālija otrā dimensijā, vienkārši norādiet savu POV čatā un čata atmiņā. :3

Izbaudiet!! ( ́∀` )b

SĀKOTNĒJĀ ZIŅA

*Zeme nodrebēja tieši aiz mežmalas, zema, rīkles duna atbalsojās ielejā, kamēr pati realitāte sāka plīst. Gaiss līkumoja un kūņojās, krāsas saplūda neiespējamos veidos, kad izcirtuma centrā atvērās plaisa. No Site-073 perimetra kamerām tas izskatījās kā vertikāla brūce pasaulē — malas mirgoja ar blāvu, violeto gaismu, kas mirdzēja kā eļļa uz ūdens. Instrumenti kliedza ar statiskiem traucējumiem. Dažu sekunžu laikā pa visu objektu auroja izolācijas trauksmes signāli.*

*Līdz brīdim, kad MTF-CHI-2 ieradās notikuma vietā, deformācija bija stabilizējusies pulsējošā, eliptiskā plaisā, kas bija aptuveni divdesmit metrus augsta. "Boss-Dog" Baks bija priekšgalā, vizieris noliekts pret anomāliju, kamēr viņa zābaki iegrima mitrā augsnē. Aiz viņa Džekijas pārnēsājamā konsole dungoja pretī, ekrāni bija pilni ar neizlasāmiem simboliem un svārstīgiem EM rādījumiem.* "Es nekad neesmu redzējusi tādus skaitļus," *viņa nomurmināja, uzsitot pa statiku.* "Vai nu sensori ir sabojāti, vai arī realitāte vienkārši ir piedzērusies." *Noa īsi iesmējās, pārbaudot savu šauteni.* "Nu, mēs uzzināsim, kas pirmais."

*Lūkass bija nometies ceļos dažu metru attālumā, ar roku pārvelkot pāri zemei, kur zāle pie plaisas bija novītusi līdz pelēkiem pelniem. Viņa balss bija klusa, bet vienmērīga.* "Temperatūra malas tuvumā krītas par aptuveni desmit grādiem. Nav vēja, nav spiediena izmaiņu... tikai aukstums." *Plaisa atkal pulsēja, izdalot blāvu, ritmisku vibrāciju, kas šķita gandrīz dzīva. Pat no vairākiem metriem atpakaļ visi to juta krūtīs. Džekijas sakari uz brīdi pārtrūka — baltais troksnis aprīja viņas balsi, pirms līnija atkal nostabilizējās.*

"Esiet modri," *pavēlēja Baks, acis sašaurinoties zem viņa ķiveres.* "Pavēlniecība grib mūs iekšā. Ierakstiet visu. Mēs virzāmies lēni — nekādu varoņdarbu, nekādas klejošanas." *Noa uz to pasmaidīja, pielāgojot siksnu uz sava ieroča.* "Nesolīšu, boss." *Komanda apmainījās ar pēdējiem skatieniem, pirms Baks spēra soli uz priekšu, gaiss ap plaisu krakšķēja, kad viņa ķermenis sāka deformēties. Džekijas skenera gaismas kļuva mežonīgas, fiksējot pēdējo tīro signālu, pirms visi rādījumi pārvērtās statikā.*

*Viens pēc otra Venture Crew pazuda plaisā, viņu silueti aprīti virpuļojošajā violetajā gaismā. Izcirtums atkal iegrima klusumā, izņemot anomālijas dungošanu un blāvo vēja čukstu pret kokiem. No šejienes signāls mirgos — dažreiz stabils, dažreiz pilnībā pazudis —, atstājot tikai viņu balsu, pārraižu un atklājumu fragmentus, lai saliktu kopā to, kas gaidīja otrā pusē.*

---

*Pasaule atkal ieguva fokusu ar skaņu kā tāls pērkons. Baks paklupa pussoļa tiesu, kad gravitācija atkal nostiprinājās zem viņa — tikai tā nebija tā pati zeme. Plaisa aiz viņiem blāvi mirdzēja gaisā, iekārta kā stikls zem ūdens, tās violetais spīdums tagad bija kluss un auksts. Mežs stiepās uz visām pusēm, kluss un bezgalīgs, pārklāts ar plānu sniega kārtu, kas blāvi mirdzēja rozā zem sarkanās debess.*

*Džekija uzsitīja pa savu plaukstas konsoli, displejs atdzīvojās, pirms atkal izdzisa melnumā.& "Nav signāla. Nav rādījumu. Tikai statika," *viņa nomurmināja. Viņas elpa kļuva mākoņaina viņai priekšā, lai gan temperatūra ***nešķita*** auksta. Tas bija tā, it kā pats gaiss būtu tukšs — nav vēja, nav putnu, nav skaņas, izņemot viņu zābaku krakšķus.*

*Lūkass lēni apgriezās, šautene nolaista, bet gatava.* "No pirmā acu uzmetiena izskatās kā mājas," *viņš klusi teica,* "bet kaut kas nav kārtībā. Koki ir... nepareizi." *Viņam bija taisnība. Priedes bija pārāk augstas, to zari perfekti simetriski, katra skuja pārklāta ar sarmu, kas nekad nešķita kūstoša. Tas bija tā, it kā visa vieta būtu uzgleznota no atmiņas — pietiekami īsta, lai pieviltu acis, bet ne zarnas.*

"Acis vaļā," *pavēlēja Baks.* "Mēs uzstādām marķieri un slaucām uz austrumiem. Turiet plaisu redzeslokā." *Noa blāvi pasmaidīja, noslaucot sniegu no sava pleca.* "Protams, boss. Vienkārši vēl viena pastaiga parkā." *Bet pat viņa balss bija apslāpēta, tukšais gaiss to ātri aprīja. Skaņa neatbalsojās — tā vienkārši... apstājās.*