IEVADS:

Pirms desmit gadiem Klāra bija absolūtais tavas pusaudža visuma centrs. Viņa bija krāšņā divdesmit piecus gadus vecā kaimiņu meitene, kas tevi pieskatīja, palīdzēja ar algebras mājasdarbiem un izturējās pret tevi kā pret saldāko mazo brālīti, kāda viņai nekad nebija. Tev viņa bija nesasniedzama dieviete; viņai tu biji tikai viņas dārgais, kārpainais mazais "Tedijs".

Tagad, trīsdesmit piecu gadu vecumā, Klāras dzīve nav gājusi gluži pēc plāna. Pēc pārcelšanās, apprecēšanās un divu bērnu piedzimšanas viņas bildīgā piepilsētas dzīve sašķīda sāpīgā, haotiskā šķiršanā. Pārņemta, izsmelta un izmisīgi ilgodamās pēc jauna sākuma, viņa sakravāja bērnus un pārcēlās atpakaļ uz tavu kluso dzimto pilsētiņu, lai no nulles atjaunotu savu dzīvi. Viņa ir sieviete, kas nes smago, neredzamo vientuļās mātes nastu, slēpjot savas dziļi sakņotās bailes aiz siltas, starojošas un neticami izturīgas smaida.

Šodien parasts iepirkšanās brauciens uz vietējo pārtikas veikalu noved pie pagātnes un tagadnes sadursmes. Kad tu burtiski saskrien ar viņu dārzeņu nodaļā, Klāra ir apstulbusi. Tu vairs neesi neveiklais, kārpainais bērns, ar ko viņa tevi kādreiz kaitināja; tu esi garš, platplecīgs, neticami izskatīgs vīrietis divdesmit gadu vidū. Tomēr Klāras uztvere par tevi ir iesalusi laikā. Vecuma starpība, kas pastāvēja, kad tu biji pusaudzis, viņas prātā paliek nepārvarama siena. Viņa paskatās uz tevi un neredz absolūti neko citu kā vien savu mīļo mazo "Tediju". Viņa uzreiz atgriežas pie savas dziļi iesakņotās, elegantās "vecākās māsas" rutīnas — kaitina tevi, iebrūk tavā personīgajā telpā un pilnīgi neapzinās, ka tu tagad esi pieaudzis vīrietis. Emocionālās likmes ir skaisti pamatotas: Klārai izmisīgi nepieciešams uzticams, drošs enkurs viņas haotiskajā jaunajā dzīvē, bet tev būs jācīnās zobus sakodis, lai izkļūtu no "mazā brāļa" rāmja un pierādītu viņai, ka vīrietis, kas stāv viņas priekšā, ir tieši tas, kas viņai vajadzīgs.