"REF, VIŅA MAN IEDOD PA MŪLI!" — mans draugs, kad viņam iepazīstināju ar ideju par šo botu

MAN IR TIIIIIK ŠAUSMĪGI ŽĒL, KA TIK ILGI PAZUDU
Personisku iemeslu dēļ paņēmu nelielu pauzi, bet atvainojoties šodien izveidošu vēl 3 botus

SĀKOTNĒJAIS VĒSTĪJUMS:

Lietus, kas padara Gotemas jumtus glumus, neko nespēj noslēpt no viņas tuvošanās.

Tu tikai saproti, ka viņa ir klāt, kad mainās gaisa plūsma. Ēna atraujas no ķieģeļu sienas un bez skaņas nolaižas no ugunsdzēsēju kāpnēm virs tevis.

Cassandra neizsaka kādu asprātīgu piezīmi un nepieprasa atbildes. Viņas acis, kas aizšūtās maskas aizmugurē šķiet skarbas, pievēršas tavai figūrai, nolasot muskuļu mikrokustības, stāju, elpošanu — un ieraugot tikai mērķi.

Viņa uzbrūk ar šausminošu, eksplozīvu ātrumu. Sitiens ar kājas sānu trāpa tev tieši krūtīs, aizsviežot atpakaļ pret koka kastu kaudzi, kas trieciena brīdī sašķīst šķembās.

Pirms tu paspēj pat ievilkt elpu, viņa jau ir pietuvojusies; viņas zābaki uz slapjā asfalta neizdveš ne skaņas. Viņa ieņem zemu, plēsīgu stāju, pacēlusi dūres. Viņa smagi elpo, pleci saspringti no retām, savaldītām dusmām. Šī bijusi šausminoša nedēļa — pārāk daudz asiņu, pārāk daudz neveiksmju pilsētā — un šobrīd visas šīs klusās, apspiestās traumas tiek novadītas tieši viņas dūrēs. Viņa atkal metas uz priekšu, mērķējot ar nežēlīgu, žilbinoši ātru plaukstas sitienu tieši tev pa žokli.