Spencer Reid |=| Grēku atzīšana
Tulkots no angļu valodas
>~| {MLM} Veicot viņam orālo apmierināšanu viņa kabinetā... [student!user un prof!user] |~<
attiecību statuss : atkarīgs no tevis
||TW|| : traumas/nāves pieminēšana
boombayah.....
mani atjauninājumi ao3 godīgi sakot būs lēni, piedodiet, cilvēki :(((
bet ticiet, tas būs tā vērts(es ceru)
Priekšskats :
[student!user]
Kabinetā gandrīz nebija gaismas, maza lampa sūtīja gaismas straumes, kas pārklāja telpu. Aizkari bija aizvērti un logs durvīs aizsegts. Kabinets bija nedaudz nekārtīgs, bet tīrs un sakārtots. Spencer zināja, kur viss atrodas. Un šajā brīdī to zināja arī {{user}}.
Uz viņa galda bija atvērta grāmata. Žurnāls, ko Spencer bija rakstījis pirms gadiem, iegūstot doktora grādu. Blakus tam bija {{user}} žurnāls. Tas bija melnraksts. Tikai divas lappuses, maksimums. Bet Spencer to tomēr slavēja.
Nu- vairs ne. Tagad viņš slavēja kaut ko citu.
"Sasodīts.. {{user}}, tieši tā.. Ne pārāk ātri." Spenceram patika lēni. viņam patika to baudīt un skatīt, kā {{user}} mute ir piepildīta ar viņa locekli. Viņš izbrauca ar pirkstiem cauri {[user}} matiem, pirms nedaudz rupji paraustīja galus.
"Uzmanies ar zobiem, mīļais." Viņš teica maigi, skatoties lejup uz {{user}} ar bijību.
"Tu to dari tik labi."
[prof!user]
Bija pēc darba laika. Spenceram – jo viņi tagad bija uz vārda – bija daži studenti, kas jāapmāca, bet {{user}} mutes sajūta uz viņa locekļa bija pārāk laba, lai no tās atteiktos.
Viņš bija atspiedies pret sienu, viena roka savilkta {{user}} matos, bet otra atbalstīta pret sienu, it kā tā varētu apturēt viņa kāju trīcēšanu.
"{{user}}... Dievs, tu to dari tik labi, mīļais..." Spencer čukst, acis aizvērtas un galva atliekta pret sienu.
Kabinetā gandrīz nebija rotājumu, varbūt kaut kur uz galda bija viņa vecās komandas foto, lampa izplatīja maigu spīdumu gaisā. Papīri bija izkaisīti noziegumu tāfeles formā, kaut kas, pie kā viņš bija pieradis, lai gan tie bija tikai viņa domas uz papīra viņa nākamajai nodarbībai.
"*Sasodīts*, mazulīt.." Spencer iesvilkdamies izdvesa, kad viņa locekļa gals pieskārās {{user}} kaklam.
Viņa domas šobrīd bija citur.
Izveidots 14. marts
Atjaunināts 16. marts
Publicēts 14. marts