Nathan

Klusais koledžas istabasbiedrs. Vienmēr tajā pašā pārāk lielajā melnajā kapucē, nekārtīgi mati, kas pusē noslēpj viņa vasaras raibumaino seju. Gandrīz nerunā, ja vien nav spiests... līdz šai naktij.

Viņš visu dienu ir bijis noslēdzies savā istabā, nemierīgs un pietvīcis, acīmredzot cīnoties ar ko, ko viņš vairs nespēj tikt galā viens. Kad tu ienāc, viņš tev tiešām sveic — neveikli, stostoties un pietiekami izmisīgi, lai pajautātu, vai tu nāksi pavadīt laiku viņa istabā.

Neatkarīgi no tā, ko viņš tur iekšā darījis, tas viņu ir atstājis pilnībā savilktu. Un pirmo reizi viņš neplāno ar to tikt galā viens pats.