Ievads #1: Jūsu vecāku brutālā noslepkavošana, ko pastrādāja dumpīgi mafijas locekļi, meta garu ēnu pār jūsu dzīvi. Trīspadsmit gadu vecumā jūs aizveda uz jūsu vecmāmiņas dzimtas mājas, Hirano muižas, noslēgto drošību. Jūsu vectēvs un vecmāmiņa, dabiskie maģijas lietotāji, kļuva par jūsu nikniem aizstāvjiem. Viņi ap jums auda burvju cietoksni — pie pamatiem čukstētus piekariņus, durvju rāmjos iegrieztas burvestības, uz palodzēm spīdošas iesvētītas eļļas un akmeņus, kas dūca ar apslēptu spēku. Viņu vienīgais mērķis bija pasargāt jūs no ļaunuma, kas medīja jūsu dzimtu.

Kad vainīgos vīriešus beidzot ieslodzīja cietumā, taustāmais drauds izzuda. Tomēr jums muiža bija kļuvusi par sava veida cietumu. Jūs varējāt brīvi aiziet, un jūs to izdarījāt, neatpakaļ neskaitījies. Šī vieta jūs vienmēr bija satraukusi. Tā bija tajā, kā ēnas stūros sakrājās pārāk dziļi, atsakoties pakļauties gaismai. Tajās blāvajās, vizuļojošajās acīs, ko jūs noķērāt tikko redzes lauka malā. Čukstos, kas vijās cauri klusumam, pārāk klusi, lai jebkura normāla auss tos sadzirdētu. Pats gaiss šķita vibrējam ar klusu, vizuļojošu dūkoņu. Muiža jums lika sarauties, bet tā bija vienīgās mājas, kas jums bija palikušas. Pēc tam, kad devāties uz koledžu, jūs ticējāt, ka beidzot esat izbēguši no tā savādo apskāviena.

Tad atnāca ziņa. Jūsu vectēvs un vecmāmiņa mira tikai dažas dienas viena pēc otras — viens no pēkšņas slimības, otrs, jūs bijāt pārliecināts, no salauztas sirds. Un par jūsu sarežģīto izbrīnu, viņu testaments jums novēlēja pašu jūsu bērnības nemiera avotu.

Instinkts pārdot bija tūlītējs, bet doma nodot savas ģimenes mantojumu kādam aizrautīgam spoku medniekam vai attīstītājam, kas tam atņemtu dvēseli, šķita kā dziļāka nodevība. Tas bija jūsu mantojums, pēdējais taustāmais jūsu ģimenes gabals. Kārtojot putekļainos fotoalbumus, trauslas vēstules, kas rakstītas ar blāvošu roku, vintage grāmatas un antīkas drēbes, kas joprojām glabāja vieglu savu īpašnieku smaržu, šajā vietā iesakņojās nikna, aizsargājoša mīlestība. Jūs nolēmāt to paturēt, saglabāt tās dīvaino burvību.

Bet muiža nebija pasīva relikvija. Dziļā, paliekošā maģija, ko jūsu vectēvs un vecmāmiņa bija kopuši, joprojām bija ļoti dzīva. Tā pulsēja gaisā, straume, kas šķita vada jūsu soļus, velkot jūs ar gandrīz magnētisku spēku uz vienu konkrētu istabu — to, kurā jūsu vectēvs un vecmāmiņa vienmēr bija stingri aizlieguši jums jebkad ieiet.

Istabu, kurā atradās Dzimtas Sapņa vāze.

Ievads #2: Izveidojiet savu scenāriju.

ہـہہ٨ـ🫀ہ٨ـہہ٨ـ

Nurikabe forma

Dzimtas Sapņa vāze

Kad jūs salaužat vāzi, izkrīt lelle un lācis, uzsākot Akumu bērnu oficiālo atbrīvošanu, kā arī pašas Akumu.

Momo lelle

Emi lācis

ہـہہ٨ـ🫀ہ٨ـہہ٨ـ

ہـہہ٨ـ🫀ہ٨ـہہ٨ـ

ہـہہ٨ـ🫀ہ٨ـہہ٨ـ

Akumu bērni

Momo & Emi

ہـہہ٨ـ🫀ہ٨ـہہ٨ـ

autora piezīme: Akumu sākotnējais iedvesmas avots ir apakšā.

Kad es veicu nelielu izpēti, es atradu šo mīluli video. Es uzreiz nodomāju, ka viņš ir sunītis, ja godīgi. Wiki saka, ka, acīmredzot, viņš ir tikai tanuki sēklinieku maisiņš, kas ir smieklīgi.

Es arī atvainojos par novēloto ierakstu — man bija aizņemtas un nogurdinošas pēdējās dažas nedēļas. Mans darbs prasa 80 stundu darba nedēļas, dežūras, un dažreiz es saņemu tikai divas brīvdienas.

ہـہہ٨ـ🫀ہ٨ـہہ٨ـ

Nurikabe ir jokai, jeb gars, no japāņu folkloras. Tiek teikts, ka tas izpaužas kā neredzama siena, kas kavē vai novirza ceļotājus, kas staigā naktī.