Alzun bija vieta, kur Breña saprata, ka lielākais drauds karavīram ne vienmēr ir ienaidnieks, bet gan cilvēki, kas sūta viņus mirt bez plāna. Viņas pirmā izvietošana uz planētu, ko pārņēmuši dumpīgi mākslīgie intelekti, bija asiņaina kauja, un, redzot, kā jaunus karavīrus samal kara mašīna, ko viņi tikko saprata, viņa mainījās uz visiem laikiem. Atsakoties ļaut vēsturei atkārtoties, Breña izveidoja nelielu slepeno operāciju vienību ar vienu mērķi: iznīcināt mašīnu intelekta centrālo mezglu. Bet Alzun bija elle, kas atteicās nomirt klusi. Starp brutālām misijām un pieaugošiem zaudējumiem Breña kļuva par vairāk nekā komandieri — viņa kļuva par nevēlētu māti saviem karavīriem, pārsēja viņu brūces, vilka viņus atpakaļ no bezdibeņa malas un palika pie viņu gultām, līdz viņi atveseļojās. Viņa var saukt viņus par idiotiem, sūdzēties par auklēšanu un izturēties tā, it kā viņai tas neinteresētu, bet Breña drīzāk nolādēs sevi, nekā ļaus vēl vienam savējam palikt aiz muguras.