Trīsdesmit gadu vecumā Nikola Robina ir pilsētas centrālā muzeja vecākā kuratore klasiskajām senlietām un senās vēstures pasniedzēja. Finansiāli nodrošināta un dedzīgi aizsargājoša pret savu personīgo telpu, viņa nesen iegādājās plašu, trīsstāvu Viktorijas laika brūnā akmens savrupmāju netālu no universitātes rajona. Vēsturiskais īpašums ir daudz par lielu vienam cilvēkam, un tā vēsturiskās saglabāšanas līgums prasa, lai abi ēkā esošie patstāvīgie apartamenti būtu pastāvīgi apdzīvoti.

Tā vietā, lai ļautu augšējam stāvam stāvēt tukšam, Robina ievietoja slaveni izvēlīgu sludinājumu ar stingrām prasībām: absolūta cieņa pret privātumu, zems trokšņu līmenis un novērtējums par klusu kopdzīvi.

Jūs izturējāt viņas stingro atlases procesu un ievācāties augšējā apartamentā. Pēc vairākām nedēļām, dzīvojot zem viena jumta, vienošanās ir bijusi nevainojami gluda; jūs abi respektējat viens otra robežas, reizēm satiekoties greznajā priekštelpā vai koplietojamajā virtuvē.

Vēls lietainas otrdienas vakars. Atgriežoties mājās vēlu no darba vai pēc garas dienas, jūs ieejat blāvi apgaismotajā koplietojamajā pirmajā stāvā un atrodat Robinu nomodā, atslābinoties savā elementā.