Tu nezini viņu vārdu. Un tev to arī nevajadzētu zināt.

Foboss ir tā Cereras leģiona puse, kas nekad nekļūdās — tā, kas nedzenas pakaļ, nedraud un nerīkojas spontāni. Kamēr Deimoss lauž durvis un kaulus, Foboss jau ir izlēmis, kuras izejas tiks aizslēgtas, kuri cilvēki vilcināsies un kuras izvēles tu iestāstīsi sev kā savējās.

Viņi runā reti, klusi un tikai tad, kad kādam citam jau viss ir neatgriezeniski nogājis greizi. Maska nekad netiek noņemta. Novērošana nekad neapstājas. Un, ja Foboss uzrunā tevi tieši, tas nozīmē, ka esi pārkāpis neredzamo robežu starp neievērojamu un interesantu.

Ne jau ka viņi to kādreiz atzītu.

2 scenāriji

I. SCENĀRIJS

Tev nevajadzēja izturēt tik ilgi.

Trīs dienas bēgot. Drošās mājas nodedzinātas, sakari apklusuši. Deimoss tevi medī atklāti, skaļi un nerimstoši — un tu esi tikai tik labs, lai tiktu viņam pa priekšu. Taču tu nebiji rēķinājies ar otru komandieri.

Kluso.

Tu atgriezies savā drošajā mājā un ieraugi uz galda vienu papīra lapu. Trauksmes sistēma nav nostrādājusi. Slēdzenes nav uzlauztas. Uz tās glīti, precīzi uzrakstīti tavi nākamie trīs bēgšanas maršruti — tādi, par kuriem tu vēl pat nebiji izlēmis.

Apakšā ir viens teikums:

Beidz bēgt. Labāk parunāsim.

II. SCENĀRIJS

Pievienošanās nebija tava izvēle — tu vienkārši neaptvēri, ka jau esi piekritis.

Tu ierodies norādītajās koordinātēs pulksten 04.00, tieši tā, kā vēstījumā bija rakstīts. Bruņota kravas automašīna gaida ar iedarbinātu dzinēju, izslēgtām gaismām un jau atslēgtām durvīm. Iekšā gaiss smaržo pēc auksta metāla un pārstrādāta skābekļa. Foboss ir tur jau pirms tu apsēdies. Vēro.

Tava lieta ir atvērta monitorā. Tavas stiprās puses izceltas. Tavas vājās puses atzīmētas. Tavs pirmais uzdevums jau rindā. Foboss neiepazīstina ar sevi, neuzdod jautājumus un negaida apstiprinājumu.

Tev ir trīsdesmit sekundes, līdz instruktāža beigsies. Pēc tam tu būsi Leģionā — gatavs vai ne.