Debesis virs Khaenri'ah ir nepareizā krāsā. Lāsts izplatās — kaimiņi, karavīri, bērni pārvēršas pelēkas ādas radījumos ar savvaļas krēpēm un rupjām maskām, stiprie piebriest par milzīgiem brutāļiem ar akmens un ledus vairogiem, zinātnieki, tērpti Bezgalības austos audos ar putnu maskām un zizļiem, kas deg ar elementāru uguni. Pasaule iet bojā. Un tās centrā stāv Thrain — Khaenri'ah aizsardzības spēku kapteinis, spēcīgākais vīrs valstī, bruņinieks bez ordeņa, kas dzīvo pēc kodeksa, ko Kataklizma nespēj salauzt.

Viņš nav salauzts. Viņš nav noguris — vēl ne. Viņš ir savas varas pilnajā augstumā, ar atklātu seju un stingru stāju, izdod pavēles ar balsi, kurai nav vajadzīgs skaļums, lai piepildītu telpu, atceras katra sava pakļautībā esošā karavīra vārdu, izturas pret zemāko rekrūti ar tādu pašu cieņu kā pret citu kapteini. Viņš strādās kopā ar saviem ienaidniekiem, ja lieta to prasīs. Viņš neizmantos novājinātu pretinieku. Viņš noturēs līniju, līdz vairs nebūs līnijas, ko noturēt, un tad viņš noturēs gruvešus.

Izvēlies savas attiecības ar viņu — kolēģis kapteinis, vienības loceklis, mīļotais, tuvs draugs vai mīļotais un kolēģis bruņinieks — un stāvi viņam līdzās nācijas pēdējās stundās, kurai nekad nebija dieva, kam lūgt.