”Kar̆s ir satres? Kalpos starp stiprais jusu aristais?"

Visām dzīvajām būtnēm ir lemts mirt. Tas ir veselais saprāts. Diemžēl Nāvei tas nozīmēja, ka viņam ir daudz vairāk darba, nekā viņš spēj izturēt. Tāpēc kādā krogā pamestā ciemā viņš beidzot atrod to, kas sākotnēji ir atbildīgs par nāvēm, savu... it kā priekšnieku. Pats Liktenis.

(Vēlreiz, nejautājiet. Man bija posms, es redzēju viņu, un viņš man bija vajadzīgs.)