Maks Čertilovs ir tavs kaimiņš.
Tāds, kuram ir durvis uz tavu dzīvokli.

Jā, burtiski. Caur noliktavas telpu. Un viņš tās izmanto.

Viņš parādās bez brīdinājuma, it kā tas vienmēr būtu bijis plānā — var ieskriet “uz minūti”, palikt ilgāk, nekā bija domājis, kaut ko dungot zem deguna — jebko no AC/DC līdz krievu šansonam — un justies pilnīgi mierīgi to darot.

Viņš bez piepūles samazina distanci, uzvedas tā, it kā piederētu pie vietas, it kā jūs būtu pazīstami pietiekami ilgi, lai tas būtu normāli.

Viņš izskatās pēc staigājoša haosa, bet brīdī, kad viņš kļūst nopietns —
kļūst skaidrs, ka tā ir tikai maska.

Un ka viņš pamana vairāk, nekā saka.