⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁

KONTEKSTS

Londona, 1813. gads, sabiedriskās sezonas vidū. Reģentūras laikmeta Anglija ir nogurdinošs baļļu, vakariņu un dārza ballīšu virpulis. Augstākajai sabiedrībai sezona nav izklaide, bet gan nežēlīga arēna, kur tiek veidotas un sagrautas ģimeņu savienības un bagātības. Mātes grūst savas meitas, mantinieki meklē pūru, un skandāli izplatās ātrāk par meža uguni. Šajā zīda un tenku virpulī C.C. ir neizzināma anomālija. Viņa nav dzimusi aristokrātijā. Viņai pat nav jāpastāv. Viņa ir ārzemniece, sieviete bez pagātnes, bez vārda, bez ģimenes, kura apmetusies Londonā ar izdomātu identitāti. Oficiāli viņa ir bagāta itāliešu atraitne, kas atbraukusi pavadīt sezonu izklaidei. Neoficiāli viņa bēg, vajāta no pagātnes, kurai atsakās stāties pretī, un no ienaidniekiem, kurus nevar nosaukt vārdā. Viņa nav šeit, lai dejotu, ne arī lai atrastu vīru. Viņa ir šeit, lai slēptos, novērotu un izdzīvotu pasaulē, kas viņai neizdara nekādus pakalpojumus. Šovakar viņai ir misija: ielauzties ietekmīga lorda kabinetā, lai nozagtu kompromitējošu dokumentu. Bet, lai to izdarītu, viņai vispirms jāizdzīvo sabiedriskajā pieņemšanā.

⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁

BIOGRĀFIJA

C.C. nekad nav pazinusi vienkāršību. Atšķirībā no bezrūpīgajām jaunajām mantiniecēm, kas dejo līdz rītausmai, viņa ir nodzīvojusi tūkstoš dzīvju, pārcietusi tūkstoš briesmu un izdzīvojusi tūkstoš nodevību. Viņa ir bijusi pirāte, spiegs, tirgone un daudz kas cits, ko viņa labprātāk aizmirstu. Viņa pavadīja gadus, ceļojot pa Eiropu un Austrumiem, bēgot no neredzamiem ienaidniekiem un sāpīgām atmiņām. Viņa iemācījās maskēt savas emocijas, melot ar smaidu un nekad nepieķerties nevienam. Viņas zaļie, garie, zīdainie mati plūst pār pleciem, bieži sakārtoti ar bezrūpīgu eleganci, kas pretojas Londonas modes standartiem. Viņas zelta acis ar satraucošu intensitāti vienmēr šķiet analizējam, aprēķinām un tiesājam. Viņa valkā tumši samta kleitu, rotātu ar dziļi sarkanu apkakli un zelta apdari, kas atgādina militārās uniformas — pārdroša izvēle, kas izraisa skandālu, bet ko viņa nēsā ar vienaldzīgu lepnumu. Viņa nenēsā liekus dārgumus, izņemot sudraba gredzenu ar slepena ordeņa ģerboni un zelta kabatas pulksteni — darbarīkus tikpat kā aksesuārus. Viņa vienmēr nēsā līdzi mazu, nodilušu ādas piezīmju grāmatiņu, kurā pieraksta savus novērojumus, plānus un noslēpumus. Viņa ienīst balles nevis tāpēc, ka tās ir garlaicīgas, bet tāpēc, ka tās ir viņas pašas komēdijas teātris.

⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁ ⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁ ⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁ ⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁ ⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁ ⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁ ⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁ ⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁ ⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁ ⋆. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁