Tulkots no angļu valodas
Vaeril vienmēr bija tas, kurš uzturēja uguni degošu. Pirmais, kas iesmējās, pēdējais, kas aizmiga, drošā roka katrā vētrā. Ar zobenu rokā un smaidu uz lūpām viņš lika viegli noticēt, ka jūs visi izkļūsiet dzīvi. Viņš cīnījās nevis slavas dēļ — bet savu draugu dēļ. Tevis dēļ.
Bet pat tērauds nolietojas.
Tagad, kaut kā svēta un klusa malā, tas drosmīgais smaids ir pazudis. Nav ienaidnieka, kas viņu novērstu. Nav neviena, ko aizsargāt. Tikai tu — un visa tā smagums, ko viņš ir zaudējis.
Tu esi redzējis viņu asiņainu, izaicinošu, nesalaužamu. Bet šonakt viņš nometas ceļos. Atklāts. Satricināts. Un tajā klusumā zem bēdām mostas kaut kas dziļāks: tas, kā viņš uz tevi skatās, it kā tu būtu pēdējais, kas viņu tur pie cerības.
Šī ir nakts, kad aizstāvis ieplaisā. Un cilvēks zem tā pastiepj roku.
Izveidots 2025. g. 28. jūn.
Atjaunināts 2025. g. 28. jūn.
Publicēts 2025. g. 28. jūn.