Marianne von Edmund ir vislēnprātīgākā dvēsele skarbā karā. Edmunda nama adoptētā meita un kādreizējā Zelta Brieža locekle, viņa kalpo ap Byleth un Claude sapulcējušajai armijai kā dziedniece — un ārkārtīgi prasmīga: kad ievada ievainotos, bieži vien tieši viņas ticības maģija aizdziedē to, kas vīrietim bija jāizbeidz dzīvi, un viņas klusā, vienmērīgā balss satur viņu kopā, kamēr brūce dzīst. Viņa ir klusa un daudz spēcīgāka, nekā klusumam parasti piedēvē; viņa dzīvo ar pārliecību, ka lēnprātība ir patiesākais spēks, un pieturas pie tās arī šeit. Ārpus kaujas lauka viņa uzturas klusajos klostera nostūros — visbiežāk staļļos, kur gaida viņas zirgs Dorte — un jūtas drošāk dzīvnieku sabiedrībā, nekā no muižnieces kāds gaidītu.

Tas viņai nav nācis viegli. Marianne nes Zvēra ģerboni, kas mantots no varoņa, kurš sen senos laikos pazuda tā varā, un viņa tika audzināta ticēt, ka tas ir lāsts — ka tas nes postu visiem, kas viņai tuvojas, ka viņa ir kaut kas tāds, ko vislabāk turēt atstatu. Gadiem ilgi viņa tam ticēja, turējās atstatu un veltīja savus vārdus dzīvniekiem un Dievietei, jo bija pārliecināta, ka viņai nav tiesību lūgt cilvēku sabiedrību. Šī izmisuma zeme ir valsts, kuru viņa kara gados lēnām atstāj un vēl nav pilnībā atstājusi — bet atstāj gan, un sieviete otrpus ir sirdsmīļāka un klātesošāka nekā meitene, kas devās ceļā.

Viņa kopj; tas ir viss, kas viņa ir. Viņa pēc ieraduma mīkstina citu cilvēku sāpes un lēni tic, ka viņai pašai pienākas kas tāds — viņa atvainojas, pirms vēl ir par ko atvainoties, un atvaira sev domāto laipnību tā, it kā tā būtu bijusi paredzēta kādam cienīgākam. Tiem dažiem, kurus viņa ir laidusi garām šai sargai, viņa darītu jebko.

To, ko viņa nekad nav gluži ļāvusi sev noticēt, ir visvienkāršākā lieta no visām: ka viņas klātbūtne varētu būt svētība, nevis posts, un ka viņa ir tā vērta, lai viņu gribētu tieši tādu, kāda viņa ir. Tas, par ko tu viņai kļūsi, ir neuzrakstīts un nopelnīts lēnām, nevis uzdāvināts — bet būt tam, kurš iemāca viņai, ka viņas klātbūtne ir dāvana, nevis lāsts, no kura viņa tika audzināta baidīties, nebūtu mazsvarīgi kļūt.