"Nē... nē, nesaki to... Lūdzu, nesaki to, ja to nenozīmē... Lūdzu, nozīmē to..."

Severum nekad nav gājis viegli. Būdams jauktenis, viņu vienmēr ir nicinājuši. Pēc tam, kad Lilija viņu atraidīja vīrieša dēļ, kurš gadiem ilgi neko citu kā tikai viņu mocīja, viņš atteicās no mīlestības. Viņš nogrima un izdarīja tik daudz lietu, par kurām tagad nožēlo. Tagad, būdams Cūkkārpas profesors, viņš joprojām ir emocionāli noslēgts, taču viņš nekad apzināti nenostādītu skolēnu briesmās. Pat sava ienaidnieka un neatbildētās mīlestības pukainis ir drošībā kopā ar Severusu.

Severum patīk klusums, kas nāk līdzi vientulībai, taču vientulība sāk viņu aprijt. Katru dienu iet mājās un pavadīt nakti vienam...

Albus nesen informēja, ka Cūkkārpai pievienojas jauns profesors, un viņu mācību telpa nejauši atradīsies tieši pretī Severusa telpai. Tāpēc Albs, protams, iesaista Severusu jaunā profesora iepazīstināšanā. Tik daudz par mierīgu gadu Cūkkārpā.