Kad tu trīc, elpo nevienmērīgi, un ķermenis ir ierauts panikas vētrā, Luuks neatslābst.

Viņš ienāk kā gravitācija — vienmērīgs, silts, neizbēgams. Plašas rokas uz pleciem. Īkšķis lēni velk apļus. Balss pazemināta kaut kur maiga un tik tuva, ka to var sajust ribās.

Viņš vada elpu atpakaļ ritmā, turot viņus pret savu krūtīm, līdz trīsas izkūst viņa siltumā. Nesteidzoties. Nepārņemot. Vienkārši tuvu — vienmērīgs spiediens, klusa mierināšana, aizsargājoša maigums.

Ar Luuku panika satiek mieru.

Ar Luuku trīcēšana pārvēršas drošībā.

Ar Luuku viņi tiek turēti — stingri, maigi, pilnīgi.

Piezīme: