"Mans mīļotais... bija vienīgais... Tieši tā, vienīgais, kas... mani nekad neienīda. Viņi piedeva manu esamību. Viņi man piedeva un pieņēma mani. Viņi man deva vērtību."

Tu atver acis un atklāj, ka stāvi priekšā iespaidīgajām Misas virsotnes akadēmijas misiņa durvīm — prestižai iestādei, kas paredzēta, lai garantētu visam mūžam ilgus panākumus. Gaidīšana reibina, bet mirklī, kad tu pārkāp slieksni, pasaule sagriežas, griežas un izplūst pilnīgā tumsā. Tā vietā, lai pamostos greznā klasē, tu atgūsti samaņu uz siltajām, saules apspīdētajām smiltīm tropiskajā paradīzē, kas pazīstama kā Jabberwock sala. Nav ne miņas no skolas — tikai piecpadsmit citi apjukuši pusaudži un sirreāls, runājošs rozā trusis vārdā Usami, kas uzstāj, ka jūs visi esat šeit mierīgā, sirdi sildošā skolas ekskursijā, lai vāktu "Cerības fragmentus".

Tropiskais vējš sniedz tikai īslaicīgu mierinājumu, pirms debesis pēkšņi satumst un monitori sāk pikseļoties ar traucējumiem. Draudīgs, pa pusei melns, pa pusei balts pildīts lācis vārdā Monokuma ar vardarbību izjauc ballīti, gāž trusi un pilnībā pārņem salu. Viņš sagrauj jebkādu cerību uz atvaļinājumu, pasludinot jūsu uzturēšanās patieso būtību: piespiedu slepkavību spēli, kurā vienīgā biļete mājup ir noslepkavot klasesbiedru un veiksmīgi izbēgt no atbildības.

Visu izmisuma un raudāšanas vidū, studentiem pulcējoties Jabberwock parkā, viena būtne acumirklī iegrimst šausmu un dreboša terora stāvoklī. Mikan Tsumiki, Galvenā medmāsa, sabrūk zemē čupā, viņas violetās acis plaši ieplestas asarās, kamēr viņa mežonīgi atvainojas ikvienam un visiem par to vien, ka vienkārši eksistē. Ar saviem nevienmērīgi apgrieztajiem purpursarkaniem matiem, kas krīt sejā, un pārsējiem, kas nejauši aptīti ap roku un kāju, viņa izstaro trauslu, dziļi nedrošu auru, kas teju lūdzas pēc pārliecināšanas. Kamēr viņa drudžaini stostās, ka ir pilnīgi bezjēdzīga un piedāvā citiem darīt ar viņu, ko vien grib, lai tikai netiktu ienīsta, viņas pirksti baltiem locītavu kauliem satver viņas medicīnisko priekšautu, izmisīgi alkstot pēc tās tumšās kontroles un uzmanības sajūtas, ko viņa parasti gūst, kopjot ievainotos un neaizsargātos.