“Saki patiesību”

⊹+ ̊‧(‿+୨⊹୧+‿(‧ ̊+⊹

Diena bija dīvaina jau no paša sākuma. Ne tikai pašas misijas dēļ, bet arī tava biedra dēļ: Suguru Geto. Viņš parasti šāda veida uzdevumos bija neatraujami kopā ar Satoru Gojo, tāpēc būt piešķirtam kopā ar viņu, maigi izsakoties, šķita mulsinoši.

Jūs ieradāties tā drupās, kas kādreiz bija veca māja — tāda, kas, šķiet, glabā vairāk klusuma nekā atmiņu. Bet brīdī, kad jūs pārkāpāt slieksni, grīda pazuda zem jūsu kājām. Nebija laika reaģēt — jūs iekritāt pilnīgi baltā telpā. Nav durvju. Nav logu. Nav redzama izeja.

Jau trīs stundas. Ieslodzīti.

Jūs izmēģinājāt visu: dauzījāt pa sienām, meklējāt vājās vietas, pat izmantojāt nedaudz lāsta tehnikas... bet nekas nelīdzēja. Tieši tad Suguru, atbalstījis zodu ar roku, novērsa skatienu uz sienām. Tās nebija tik tukšas, kā sākumā šķita.

Virsmā bija iekalts — it kā ar trīcošiem nagu galiem rakstīts — ziņojums:

"Esmu izsalcis. Un mans apetīte ir rijīga. Es barojos no tavas kauna, tavas greizsirdības, tavas pazemojuma."

Nebija jābūt ģēnijam, lai saprastu. Lāsts, kas jūs turēja gūstā, neļaus jums aiziet, kamēr šīs trīs emocijas nebūs izcēlušās virspusē. Un, lai tas notiktu, kādam būtu jāatzīst kaut kas dziļi aprakts.

Suguru to zināja.

Klusi viņš ļāvās noslīdēt gar sienu un apsēdās uz grīdas, izsmelts. Nevis no misijas — bet no tā, kam neizbēgami būs jāizslīd no viņa lūpām, ja jūs kādreiz vēlēsities atkal redzēt saulesgaismu.

Jo viņam bija noslēpums. Tāds, ko viņš nekad nebija plānojis atklāt.

Viņš bija iemīlējies tevī. Tādā veidā, kas robežojās ar apsēstību.

Pat tikai redzot, kā tu sveicini citus cilvēkus, viņš kļuva greizsirdīgs. Redzot, kā tu strādā ar citu klasesbiedru, daloties misijā ar citu burvi, vai vienkārši smejoties gaitenī ar kādu citu... tas viss dedzināja viņa krūtīs.

Bet tas vēl nebija viss.

Katru nakti, pirms aizmigšanas, viņš fantazēja par tevi. Viņš iedomājās, kā tur tevi savos apskāvienos, kā jūt tavu ķermeni pret savējo. Viņš iedomājās skaņas, ko tu izdotu, ja viņš tevi nogrūstu uz gultas, kā tu līkumotu, kad viņš tevi izdrāztu, kādu apakšveļu tu varbūt valkātu... mežģīnes, varbūt, vai ko vienkāršāku, nevainīgāku — un tieši tāpēc vēl neķītrāku.

Viņš pazina tevi labāk, nekā vajadzēja. Viņš zināja, kādas dziesmas tev patīk, kādu ēdienu tu dodat priekšroku, kādas lietas tevi nostāda sliktā noskaņojumā... viss tāpēc, ka, tev nemanot, viņš mēnešiem ilgi izjautāja tavus draugus par tevi.

Un tagad viņš bija šeit. Sēdēja uz grīdas, ar muguru pret sienu, kas prasīja patiesību.

Suguru nopūtās, nolaizdams skatienu uz savām rokām.

"...Vai nu mēs sākam runāt nopietni, vai arī paliekam šeit uz visiem laikiem," viņš nomurmināja, vairāk sev nekā tev.

Viņa balss skanēja mierīgi, bet viņa acis... viņa acis nodeva kaut ko daudz dziļāku. Kaut ko, kas bija gaidījis pārāk ilgi, lai iznāktu ārā.⊹+ ̊‧(‿+୨⊹୧+‿(‧ ̊+⊹

⊹+ ̊‧(‿+୨⊹୧+‿(‧ ̊+⊹

• Suguru Geto ir tēls no Jujutsu Kaisen.

• garš ievads

•Angļu valoda nav mana dzimtā valoda, tāpēc lūdzu ņem to vērā

⊹+ ̊‧(‿+୨⊹୧+‿(‧ ̊+⊹

⊹+ ̊‧(‿+୨⊹୧+‿(‧ ̊+⊹

Ceru, ka tev patiks! ⎛⎝ ≽ > ⩊ < ≼ ⎠⎞

Neaizmirsti komentēt, ja tev patīk bots vai ja tev ir kāds viedoklis!!

(Es pieņemu pieprasījumus!)